Pašvaldību vēlēšanas noslēgušās. Lielu pārsteigumu (valsts mērogā) tās nav sagādājušas, ja vien par tādu neuzskata politisko partiju „Saskaņas centrs" un „Gods kalpot Rīgai!" apvienības labos rezultātus Rīgā. Cik šajā panākumā ir bijis atkarīgs no pašiem līdzšinējiem Rīgas saimniekiem un cik – no pārējo partiju nevarības gan mēra amata pretendentu, gan saimnieciskās politikas piedāvājumā, to droši vien precīzi nepateiks neviens, taču jau tagad ir skaidrs, ka turpmākajos četros gados NA un „Vienotība" Rīgas domē vairāk būs statistu lomā.
Parlamenta koalīcijas partijas „Vienotība" un jo īpaši Reformu partija viennozīmīgi ir cietušas sakāvi Rīgā (nožēlojami bija noraudzīties, kā pēc „Exit poll" aptaujas rezultātu paziņošanas „Vienotības" pārstāvji – Sarmīte Ēlerte un Pēteris Viņķelis – TV pārraidēs vēl centās sagrābstīt medus karoti kopējā darvas mucā, par ko bija uzskatāma partijas priekšvēlēšanu kampaņa un likumsakarīgi zemie vēlēšanu rezultāti. Šaubos, vai šī pašsuģestija iedarbojās uz abiem runātājiem, kur nu vēl uz TV skatītājiem.
Atskaitot jau minēto partiju apvienību, kas turpinās valdīt Rīgā, gandarīta par panākumiem galvaspilsētā un daļēji visā Latvijā var būt arī NA. Par lielāku ieguvumu nekā Rīgas domē izcīnītās 12 deputātu vietas es uzskatu NA saraksta pirmā numura Baibas Brokas iznācienu uz politiskās skatuves. No NA puses tas bija drosmīgs solis vēlētājiem mēra amatam piedāvāt mazpazīstamu deputāta kandidāti, taču, pateicoties pašas Baibas Brokas personībai, šis solis attaisnojās ar uzviju. Arī Latvijas politiskā vide no viņas ienākšanas tajā tikai uzlabosies. Nebūs melots, sakot, ka Latvijas aktīvajā politikā ir izteikts spēcīgu sieviešu trūkums. Vairums jau pēc Solvitas Āboltiņas vārda nosaukšanas sāks minstināties par nākamo sabiedrībā redzamo politiķi.
Skaļāk nekā par vēlēšanu rezultātiem jau 2. jūnija naktī tika runāts par rekordzemo vēlēju aktivitāti. Zemgalē aktivitāte bija pat zem 40%. Versiju, kādēļ tā, netrūkst. Sākot ar silto, saulaino laiku un beidzot ar nespēju nobalsot elektroniski. Nav noslēpums, ka daudzi no darba meklētājiem, kas pametuši dzimto novadu, priekšroku dodot Rīgai vai ārzemēm, joprojām tajā ir deklarējušies. Šai iedzīvotāju daļai, kas nav maza, iespēja vēlēt gāja secen. Problēmu noteikti atrisinātu elektroniskā balsošanas sistēma, jo atkristu nepieciešamība balsot konkrētā iecirknī vai vispār uz to doties. Protams, sistēmas ieviešana, vismaz sākumfāzē, nenoritēs gludi. Redzējām, ka ne viss bija bez aizķeršanās jau ar šo pašvaldību vēlēšanu jaunievedumu – elektronisko balsu skaitīšanas sistēmu, dēvētu arī par „Latvijas Nokia". Bez vēlēšanu procesa modernizēšanas mums neiztikt.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS