Vai tā būtu kāda sakritība, ka tieši pirms diviem gadiem rakstīju savu pirmo komentāru laikrakstam „Stars"? Tāpat kā tajā šķietami tālajā nedēļā, arī šajās dienās plašu rezonansi ir izraisījušas pārmaiņas politiskajos spēkos.
Šonedēļ tie ir bijuši vieni no galvenajiem sarunu tematiem – pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanas. Izvēle ir izdarīta. Mēs, vēlētāji, jau nākamajā dienā pēc vēlēšanām saņēmām „skaistu dāvanu": algas jāapgriež! pensijas un māmiņu algas! jāsamazina budžeta izdevumi; tas nekas, ka dažus mēnešus par vēlu. Ne jau birokrātiju reformēs, jo tas būtu laikietilpīgi un arī pretrunā politiskajām un birokrātiskajām interesēm. Nē, jostas, iespējams, vēl ciešāk būs jāturpina savilkt visai tautai. Lai arī budžeta izdevumu samazināšana uz iedzīvotāju rēķina ir ātrs risinājums, pirms vēlēšanām tas tika murcīts un atlikts, lai jau mūs netracinātu ar kārtējo nepopulāro lēmumu.
Ko gan citu lai šajos bada laikos ēd, ja ne savu tuvāko – tādu pašu latvieti. Tie, kas piedalās šīs situācijas komentēšanā, mēdz apvainoties, ja tāds un tāds politiķis tiek uzskatīts par mazāku valsts izzadzēju nekā tas vai tas. Mēdz jau teikt, ka valsts saņem tādu valdību, kādu ir pelnījusi. Tad laikam nav jābrīnās, ka arī latviešu politiķi ir tik tālu izķīvējušies, ka ar Krieviju saistītas personas gūst lielu atbalstu pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanās. Bet mēs turpinām savā starpā ķīvēties un vainot valdību, ko paši esam ievēlējuši, uzskatot, ka kāds liels bubulis mūs no ārpuses apdraud.
Nupat jau būs atkal jādodas ar lietussargiem, dziesmām vai akmeņiem savu neapmierinātību paust. No vienas puses, piketi būtu atbalstāmi, citādāk latvieši tāda klusu kurnoša tauta vien sanāk. Bet – no otras puses – izārdīsimies, izdemolēsim, un ko tālāk?
Derētu uzņēmīgiem un jauniem cilvēkiem parādīties politikā, taču tās reputācija ir tik sabojāta, ka diez vai kāds gribēs savas rokas ap to smērēt. Varbūt varam cerēt uz šāgada absolventiem? Ka viņiem pietiks izturības politiķi padarīt par tautas kalpu, ne valdnieku? Katrā gadījumā, šajā nedēļā jau varam sākt apsveikt skolu beidzējus un vēlēt apdomu tālākā ceļa izvēlē un izdošanos par spīti grūtajiem laikiem.
Autore: LAURA VOITIŅA