Daiļā dzimuma pārstāves jau izsenis ir mēģinājušas un mēģina apmānīt laiku, slēpjot savu gadu skaitu, satraucoties par vecumu, ar viltīgiem līdzekļiem sevi izskatā padarot te jaunākas, te vecākas. Taču turpmāk, iespējams, ikvienam jaunietim 18-25 gadu vecumā savs gadu skaits, pērkot padzērienu svētku galdam, veikalā būs vēl jāpierāda.
No vienas puses, tas izklausās jokaini, bet problēma tomēr nopietna – pat Veselības ministrijas (VM) novembrī publicētie aptaujas dati liecina, ka jau ceturtajai daļai pusaudžu izveidojušies stabili kaitīgie ieradumi. VM apkopojusi, ka piecpadsmitgadīgo pusaudžu vidū vismaz reizi nedēļā smēķē 22% meiteņu un 32% zēnu, bet alkoholu lieto 21% meiteņu un 26% zēnu. Acīmredzot, Alkoholisko dzērienu aprites likums nepietiekami kontrolē alkohola (arī cigarešu) pārdošanu nepilngadīgajiem. Pat par spīti policijas reidiem, vienmēr būs kāds pārdevējs, kas pasi nepilngadīgajiem nepaprasīs. Vai vienmēr būs kāds – gadu, divus vecāks – paziņa, kas kāroto, bet aizliegto, preci pusaudža vietā nopirks.
Pārmaiņas ir nepieciešamas, bet kā vērtēt tieši šos konkrētos grozījumus, ko plānots ieviest Latvijā? Grozījumi paredzētu, ka personām vecumā no 18 līdz 25 gadiem, iegādājoties alkoholiskos dzērienus, bez pārdevēja uzaicinājuma jāuzrāda personu apliecinošs dokuments. Konceptuāli atbalstītie grozījumi paredzētu aizliegt pārdot alkoholu, ja pircējs nevarēs apliecināt savu vecumu. Domājams, līdzīgi kā ar visiem jauninājumiem, arī pie šīm sākotnējām neērtībām – ilgstošākas stāvēšanas rindā, kamēr visiem pircējiem, kas atbilst jaunieša definīcijai, tiek pārbaudīti dokumenti; šo dokumentu nēsāšanas līdzi – visi ar laiku pierastu. Kā nekā, alkohols nav ikdienas nepieciešamības prece, drīzāk – ekstra, tā iegāde būtu jāuztver kā neikdienišķs, rets notikums. Vai šis tiešām ir optimālākais variants alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanai jauniešu vidū? Aizliegtais auglis ir tas saldākais, un jau šobrīd jaunieši, kā secinājis Aigars Andersons, portāla www.iedzert.com direktors, atrod dažādus veidus – nelegāli, melojot, pierunājot to iegādāties kādu citu -, kā pie alkohola tikt. Līdz ar to diez vai arī iecere (kas daudzreiz izskanējusi, pārrunājot šo jautājumu) iepriekš paaugstināt alkohola iegādes vecumu līdz 21 gadam dotu vēlamo rezultātu. Personīgi vairāk piekritīšu Narkoloģijas centra direktorei Astrīdai Stirnai, kas rosina jauniešiem piedāvāt saturīgas alternatīvas alkohola lietošanai. Turklāt, šādai izpratnei par lietderīgi pavadītu brīvo laiku, atpūtu, svētku svinēšanu būtu jāsakņojas jau ģimenēs.
Autore: LAURA VOITIŅA