Šis ir laiks, kad apkārt notiekošais liek pārdomāt, ko īsti katram no mums nozīmē Latvija. Tuvojas valsts 90 gadu jubileja, un to pietuvinām ar darbiem un attieksmi.
– Ieklausies, cik dzidrs skanējums ir vārdam patria, – man saka negaidīts viesis, kas, žurnālistu mudināts, urķējas sevī, lai tēvzemes jēdzienam piešķirtu personisku asins balsi.
Nez kāpēc gribas būt ideālistam un nepievienoties daudzgalvainajam neapmierināto pulkam, kas patiesi un izvārdzināti valsts politikas rezultātā jūtas nabagi, neperspektīvi un Latvijas valstij nevajadzīgi. „Neviens cits nepazīs lamatas labāk kā tas, kas visu mūžu tajās nosēdējis," uzaust atziņa no Hannas Ārentes darba „Lapsa Heidegers". Mūsu aktīvie pilsoņi turpina atstāt „lamatas", meklēt dzīves un darba telpu citās valstīs. Vai tēvzeme mīlēs un sapratīs?
Visās pieņemšanās un svinībās, kur novembris mūs aiznes Latvijas 90 gadu apzināšanā, ir un būs klātesošs kultūras elements. Par laimi, garīgās sfēras patvērumā joprojām varam justies nesamalti, cilvēki ar dzīvinoša prieka iespējām. Mākslas darbi ir mūsu nacionālā, konvertējamā valūta, ar ko varam būt piepildīti paši un kas piesaista cittautu skatienus.
Latvijas Republikas proklamēšanas 90. gadskārtas svinību ietvaros 6. novembrī Turcijā, Stambulas Fotocentrā, Leica galerijā, atklāta melnbaltās fotogrāfijas meistara, mūsu novadnieka Andreja Granta darbu izstāde „Latvija, mainīgā un nemainīgā realitāte". Ikdienas dzīves situācijās sastaptie Latvijas cilvēki fotogrāfa redzējumā nu piepilda Stambulas Fotocentru.
11. novembrī Rīgā, Ārlietu ministrijas foajē, tiks atklāta vēl kāda izstāde – „Latvijas valsts izveidošanas pirmie gadi". Līdz 12. decembrim to aicināts aplūkot ikviens. Jo īpaši gaidīti skolēni, kas līdz ar iespēju apskatīt izstādi var plānot ekskursiju zinošu gidu (ministrijas darbinieku) pavadībā. Piesakiet vizīti (tālrunis grupām – 67015984)! Vēsturiskajam izstādes materiālam pievienota dokumentālo filmu skate, kas tehnoloģijās „mēma" skatītāju uzrunās tiešāk un būtiskāk par skaļāko svešzemju grāvēju. Tas vienkārši attiecas uz mums, nevis Holivudas butaforijām. Trīs filmas, katra 16 minūšu garumā, ievedīs Latvijas valsts sākumposmā, mūsu sakņu sistēmā. Pirmā no tām uzņemta 1922. gadā, kad tika pasludināta Latvijas Saeima. Otrā filma veidota 1923. gadā un rāda Latvijas valsts 5 gadu svinības. Trešā uzņemta 1925. gadā, un tās saturs ir Z. A. Meierovics darbā un pēdējā gaitā. Cieņa un gods, ar kādu tauta pēdējā gaitā izvadīja traģiski bojā gājušo Latvijas pirmo ārlietu ministru Zigfrīdu Annu Meierovicu, atsedz šodienai ko neparastu – arī politiķis var būt tautai tīrradnis, tēvzemes lepnums un diplomāts vārda tiešā skanējumā.
Autore: INESE ELSIŅA