Šķiet, ka pavisam nemanāmi ir pienācis maijs. Ar īstām un dziļām krāsām dabā, enerģijas pieplūdumu. Šogad gan maijs ir mānīgs. Siltās dienas nomaina salnas naktīs. Vislielākais satraukums par ziedošajiem ķiršiem un plūmēm. Un ābelēm, kas vēl tikai pumpuros, un liekas, ka tūlīt jau tie sprāgs un piepildīs pasauli ar saldu, pat reibinošu smaržu. Vai raža būs? Vai negaidītais aukstums nenodarīs lielu postu?
Kad prognoze atkal sola siltu un pat vasarīgu laiku, atkal viss mainās – jau nākamnedēļ iespējams arktisks aukstums, kas sola bargas salnas. Lietus sniedza nelielu veldzi, noskaloja putekļus, un šķiet, ka daba kļuva spožāka, krāsas – košākas. Pļavas piebirušas dzeltenām pienenēm, pilnā plaukumā zied narcises un tulpes. Katru gadu no jauna pārliecinos, ka maijs ir mans mēnesis, mans laiks – ar koši zilām debesīm, ziediem un putnu dziesmām.
Maijs ir mēnesis, kas piepildīts ar skaistiem un patriotiskiem svētkiem. Tikko nosvinēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena, kad plīvoja sarkanbaltsarkanie karogi, atzīmēta Eiropas diena, bet jau šosvētdien – Māmiņdiena. Šie svētki ir bijuši īpaši jau kopš bērnības, kad bērnudārzā un skolā gatavojāmies sirsnīgiem pasākumiem, lai sveiktu savas mammas. Ar skaistām dzejas rindām atgādinājām, cik īpašas un labas viņas ir. Katram sava mamma ir vis… vislabākā, vismīļākā, visskaistākā. Un tā varētu turpināt un turpināt. Tikai pieaugot tu saproti, cik daudz mamma ir darījusi, lai tu izaugtu par krietnu cilvēku. Cik ļoti pārdzīvojusi par neveiksmēm, sirdssāpēm un rētām. Vai augot mēs domājām, ka ar savu rīcību un darbībām reizēm sāpinām sev tuvos cilvēkus? Vai pietiekami bieži pasakām – „es tevi mīlu" un „paldies"? Svētdien neaizmirstiet to pateikt. Ne tikai mammai, bet arī vecmammām, vīramātēm un sievasmātēm, krustmātēm. Viņas ir pelnījušas pateicību, smaidus un ziedus. Bet nevajag domāt, ka, lai pateiktos, ir jāgaida kādi svētki. Katrs no mums arī ikdienā ir pelnījis sirdssiltus vārdus un smaidus. Iespējams, ka kādam viens mazs uzmundrinājuma vārds spēj padarīt dienu gaišāku pelēkajā ikdienā. Un smaids. Tam piemīt dziedinošs spēks, un tu pamani, ka smaids rada smaidu un pasaule apkārt kļūst gaišāka.
Šodien es gribu teikt paldies visām mammām. Vienkārši par to, ka viņas ir. Par to, ka bez viņām man nebūtu līdzās cilvēku, bez kuriem es vairs nespēju iedomāties savu dzīvi. Lai cik pieaudzis tu būtu, vienmēr atgriezīsies pie mammas, jo zini, ka viņa allaž tev palīdzēs un atbalstīs, sapratīs un visu mūžu tu paliksi viņas mazais bērns. Tā ir liela, beznosacījumu mīlestība, kura nekad nebeigsies.
10.05.2019.