Saulei karsējot, esam aizvadījuši vēl vienu notikumiem bagātu nedēļu. Noslēdzies pretrunīgi vērtētais mūzikas konkurss „Jaunais vilnis", saistībā ar kuru ilgus gadus gaisā virmojošajai hamletiskajai dilemmai „Būt vai nebūt" jeb „Vajag vai nevajag" šogad svaigu eļļu ugunī pielēja notikumi Ukrainā.
Lai kā paši konkursa organizatori vienmēr cenšas uzsvērt, ka pasākumā nav ne smakas no politikas un tas ir domāts vien jauno konkursantu atrādīšanai un labāko noteikšanai, par apolitisku „Jauno vilni" nosauks tikai pilnīgā informācijas vakuumā dzīvojošs cilvēks. Ja iepriekšējos gados to daudzmaz vēl izdevās nomaskēt, tad šogad Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, valdības atbalstīts, ar liegumu Latvijā ieceļot trijiem plaši pazīstamajiem Krievijas dziedātājiem – Oļegam Gazmanovam, Josifam Kobzonam un Allai Perfilovai, kas vairāk zināma ar skatuves vārdu Valērija, – plaši pavēra slūžas. No mājās palicējiem izskanēja skaļi nosodījuma vārdi un solīšanās „to tā neatstāt". Dažs labs atbraukušais ar savas garderobes palīdzību centās demonstrēt atbalstu Latvijas represētajiem tautas māksliniekiem. Un kur nu bez Ukrainas un Krievijas karogiem! Tādējādi Latvija par viena pasākuma cenu dabūja divus, kā arī deva vielu pārdomām konkursa organizatoriem: „Vai nākamgad ir vērts atgriezties?"
Saistībā ar ārpolitiku absolūti dominējoši bija un turpina būt divi notikumi – karadarbība Gazas sektorā, no kura ik dienas pienāk ziņas par jauniem civiliedzīvotāju upuriem, un Ukrainas armijas cīņa ar seperātistiem, kā arī centieni noskaidrot, kas tieši notika ar Malaizijas pasažieru lidmašīnu, kas tika notriekta virs Austrumukrainas. Nedz vienā, nedz otrā konfliktā, neraugoties uz starptautiskās sabiedrības spiedienu, ātri un veikli risinājumi pie apvāršņa nav redzami. Vienā konfliktā risinājuma atslēga ir Izraēlas, bet otrā – Krievijas rokās. Upuru skaitam pieaugot, ilgstoši vairs nevarēs visus nepatīkamos jautājumus paslaucīt zem tepiķa un ignorēt, izdarot spiedienu uz plašsaziņas līdzekļiem, kā tas šobrīd notiek. Gan Izraēlas valdība, gan Vladimirs Putins, šķiet, neizprot, ka mēs dzīvojam informācijas laikmetā un arī, ja lielie mediji strādās baltiem cimdiem, būs virkne mazo, neatkarīgo, kas nevairīsies atspoguļot notikumus bezkaislīgi.
Tikmēr Latviju apdraud divas problēmas. Straujā valdības locekļu skaita sarukšana Ministru kabinetā, un tikpat straujā cūku skaita samazināšanās vairākos Latvijas novados. Par laimi, tikai vienā no šiem gadījumiem varam runāt par nāvējošu epidēmiju, kas, ļoti iespējams, ietrieks lielu naglu Latvijas cūkkopības zārkā. Otru kaiti izārstēs oktobrī gaidāmās 12. Saeimas vēlēšanas, kas mūsu politiķu aizgaldus piepildīs ar jauniem barokļiem, no kuriem daļa nesmādēs ministra krēslu.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS