Šonedēļ teju ikviena, kas daudzmaz seko līdzi poliskajām norisēm valstī, uzmanību saistīja vairāki notikumi.
Otrdien, 1. novembrī, tieši mēnesi pēc Saeimas vēlēšanām, kā to paredz likumdošana, notika 14. Saeimas pirmā sēde, kurā, uzrunājot jauno parlamentu, Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra, ka tā savu darbu sāk krīžu laikā – „Krievijas iebrukums Ukrainā ir lielākais drošības apdraudējums Eiropā kopš Otrā pasaules kara. Energoresursu cenu kāpums ir skāris katru Latvijas ģimeni. „Covid-19" pandēmija, šķiet, ir nedaudz atkāpusies, bet ne beigusies. Pasaules ekonomika strauji palēninās. Inflācija, it īpaši Latvijā, ir desmitgadēs augstākā. Nešaubos, jums nāksies dzēst ne vienu vien krīzes ugunsgrēku." Vienlaikus Valsts prezidents uzsvēra, ka krīzes pārvarēšanas laikam ir jābūt reformu laikam. „14. Saeimai ir jābūt Saeimai – reformētājai. Valdībai – reformu valdībai. Jums jāaptur Latvijas ilgstošā atpakaļslīdēšana, kas ir sākusies jau iepriekšējos Saeimas sasaukumos. Latvijai pēc četriem gadiem ir jābūt drošākai, konkurētspējīgākai un labāk pārvaldītai," teica E. Levits.
Jā, 14. Saeimai priekšā sarežģīts un izaicinājumiem pilns darbs, ko, iespējams, daudzi no deputātiem pat neapzinās, jo 65 no viņiem šajā sasaukumā ir ievēlēti pirmo reizi. Un piedzīvots jau pirmais rekordātrais deputāta pilnvaru nolikšanas gadījums. Vien pārdesmit minūtes pēc svinīgā solījuma došanas iesniegumu par deputāta pilnvaru nolikšanu iesniedza 14. Saeimā ievēlētā partijas „Stabilitātei!" pārstāve Nadežda Tretjakova. Lai gan par iemeslu tiek minēti ģimenes apsvērumi (iepriekš, gatavojoties šiem nopietnajiem pienākumiem, tādu nebija?), tas tomēr neliecina par nopietnu attieksmi ne pret saviem partijas biedriem, ne uzticētajiem pienākumiem. Tajā pašā laikā, ņemot vērā, ka 14. Saeimā ir ievēlēti arī pietiekami daudz cilvēku ar pieredzi, jaunā parlamenta sasaukuma darbs varētu būt prognozējamāks par 13. Saeimu, kurai bieži nācās balansēt uz kompromisa šaurās laipas.
Raitāk šajā sasaukumā deputātiem arī veicās ar koalīcijas izveidi. Pēc mēneša un vienas dienas (lai arī ne bez domstarpībām sarunu gaitā) tika panākta vienošanās par sadarbības memorandu starp „Jauno Vienotību", „Apvienoto sarakstu" un Nacionālo apvienību, gan bez Valsts prezidenta un Krišjāņa Kariņa cerētā ceturtā koalīcijas partnera – „Progresīvajiem". Vakar sadarbības memorands tika parakstīts. Tuvākajā laikā taps zināms arī topošās koalīcijas partiju atbildības sadalījums un noskaidrots, kas tad kuru ministriju vadīs. Redzēsim, cik lieli būs pārmaiņu vēji.
4.11.2022.