Viens no šīs nedēļas visvairāk pārrunātajiem notikumiem noteikti ir valdības ārkārtas sēde, kas tika sasaukta pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera ierosinājuma. Doma jau laba – parādīt tautai, kā un kas valdībā tiek lemts, lai izvestu valsti no krīzes, uzklausīt ministru darba pārskatus par to, kas notiek nozarēs. Vai var piekrist tirgus un sociālo pētījumu centra "Latvijas fakti" direktora Aigara Freimaņa atzinumam, ka notikušo var uzskatīt par šovu?
Lai arī politika lielākajai daļai jau ir līdz kaklam, pa ausu galam kaut ko katrs bija gan dzirdējis, gan redzējis, jo sēdi varēja vērot gan televīzijā, gan klausīties pa radio. Neko jaunu jau nedzirdējām – spožas oratoru runas, reformu gaita, kas un kā kur tiek samazināts, kā ietaupīta nauda, tikai nez vai kādam kļuva skaidrs, kas un kad mainīsies uz labo pusi, vai dzīvosim labāk. Tautas partijas ministri – M. Segliņš un E. Zalāns – pat nebija uzskatījuši par vajadzīgu sava atvaļinājuma laikā ierasties uz ārkārtas sēdi.
Runājot par politisko šovu kameru priekšā, nedomāju, ka šo pasākumu tā varētu nosaukt. Nav jau konkurss, kur kādam izcelties vai – tieši otrādi – ļaut izbalsot. Nu nevar ārkārtas sēde sacensties ar dziedošajām ģimenēm un "Koru kariem", kad pārslēdzam programmas, lai tikai nepalaistu garām savējo uzstāšanos. Runas ir tikai runas. Nekas jauns arī netika pateikts. Dažbrīd gan likās, ka sēdes virsuzdevums ir borēt tautai, ka kaut kas tomēr tiek darīts, lai nelamā un nesunī ministrus. Beigu beigās, cik dzirdu atsauksmes, reti kuram pietika laika to visu klausīties. Var jau būt, ka paliek vieglāk, ja izkrata sirdi, bet diez vai pēc sēdes kāds saņēma uzslavas, drīzāk jau – kritiku. Kam gan patīk viss, kas tagad notiek mūsu valstī?
Joprojām ir septembris, pagaidām vēl zaļš, jo salnas vēl tikai sola. Laukos darāmā papilnam, un, kā runā, ziema būs gara un auksta, ja nebūs darba, pietrūks naudas. Vismaz malka un kartupeļi jāsagādā, izaugušais jāsaliek burciņās. Pati daba nāk pretī, krīzes laikā dāvinot bagātīgu ābolu, ogu ražu, mežos arī sēņotājiem ir, ko darīt. Tikai sienāži var visu vasaru nočīgāt un nepadomāt par ziemu, kā visiem zināmajā latviešu tautas pasakā.
Autore: IVETA ŠMUGĀ