Šonedēļ pēc ilgām pārdomām mūsu Valsts prezidents Andris Bērziņš beidzot paziņoja, ka nedosies uz 9. maija svinībām Maskavā, lai gan, kā iepriekš pats izteicās, „man šis lēmums visu mūžu sēž iekšā". Bet ja jau „sēž", ko tad tik ilgi bija to karsto kartupeli viļāt.
Bez šaubām Valsts prezidentam neklājas „lēkt uz ecēšām", ko lēnīgajam Andrim Bērziņam nekādā gadījumā arī nevar pārmest, izņemot atsevišķas jau senākas personiskas dabas situācijas. Tomēr asāku nostāju gan gribētos sagaidīt, it īpaši salīdzinot ar abu kaimiņvalstu – Igaunijas un Lietuvas – prezidentiem Tomasu Hendriku Ilvesu un Daļu Grībauskaiti. Viņi vienmēr ir izcēlušies ar aktīvu pozīciju attiecībā uz sabiedriskajiem procesiem savā valstī un pasaulē. Un, iespējams, tas arī ir viens no priekšnoteikumiem viņu abu atkārtotai ievēlēšanai Valsts prezidenta amatā. Turpretī, kā liecina telekompānijas LNT un pētījumu aģentūras „TNS Latvia" janvārī veiktās aptaujas rezultāti, lielākā daļa – 60% – no aptaujātajiem Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem uzskata, ka mūsu pašreizējam Valsts prezidentam Andrim Bērziņam nebūtu jākandidē uz otru prezidentūras termiņu. Tomēr ir bijuši periodi, kad Valsts prezidenta reitings ir bijis krietni augstāks, piemēram, pēc Zolitūdes traģiskajiem notikumiem, kas bija viena no retajām reizēm, kad Andris Bērziņš savos spriedumos bija tiešs un nesaudzīgs, nevairoties lietot vārdu „slepkavība". Katrā ziņā līdz Valsts prezidenta vēlēšanām vēl aptuveni pusgads. Iepriekš Andris Bērziņš pats izteicies, ka lēmumu par kandidēšanu uz šo amatu varētu pieņemt ne ātrāk par aprīli. Arī politiskās partijas pagaidām vēl izvairīgi runā par saviem favorītiem prezidenta vēlēšanās.
Otrs starptautisku rezonansi izraisošs notikums šonedēļ bija valdības otrdien pēc garām diskusijām pieņemtais lēmums pārtraukt Latvijas dalību starptautiskajā izstādē „Expo Milano 2015". Jau decembrī ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola pauda, ka 7,2 miljoni eiro par Latvijas dalību „World Expo" „situācijā, kad skolotāji iet ielās un veselības aprūpē pietrūkst naudas", ir pārāk liela summa. Ministre uzsvēra, ka projekts līdz šim ir vadīts neprofesionāli un par to sākta dienesta izmeklēšana. Pēc ministres domām, Latvijai šajā izstādē nav jāpiedalās par katru cenu, pēdējā mirklī cenšoties sasteigt kādu lētāku variantu, ņemot vērā, ka trīs mēnešos nav iespējams sagatavot kvalitatīvu projektu tādā līmenī, lai tas pozitīvi veicinātu Latvijas atpazīstamību un nodrošinātu ieguldīto līdzekļu atdevi.
Skaidrs, ka starptautiski Latvijas koptēlu šāds lēmums nespodrina, taču, no otras puses, zinot izveidojušos situāciju, „norīt krupi" prestiža dēļ un nepamatoti tērēt miljonus nav arī valstisks lēmums.