Svētdien ar īstu saldēdienu hokeja mīļotājiem beidzās pasaules čempionāts hokejā Šveicē. Jau otro gadu pēc kārtas finālā tikās Kanādas un Krievijas izlase. Notika gandrīz vai neticamais – tāds fināls, tādas komandas, tāda spēle un arī iznākums tāds pats, kā pirms gada hokeja simtgades turnīrā Kanādā: atkal triumfēja Krievijas hokejisti.
Bet izskatās, ka otro elpu ir ieguvuši ne tikai krievu hokejisti, kas pēc daudzu gadu pārtraukuma pasaules čempionu godā nu ir jau divas sezonas. Pasaules čempionāts hokejā necerēti veiksmīgs izrādījās arī Latvijas hokeja izlasei. Četras uzvaras pēc kārtas – kaut kas tāds pirms šī nozīmīgā turnīra pat sapņos nerādījās, jo pārāk rūgta ir bijusi iepriekšējo gadu pieredze, kad vieta pasaules hokeja elites grupā gan tika saglabāta, bet visbiežāk tomēr tika izcīnīta tikai viena uzvara.
Šoreiz bija pavisam citādi, mūsējie spēlēja gandrīz tikpat labi vai varbūt pat labāk nekā pirmā Rīgas „Dinamo" laikos. Acīmredzot ir jāpiekrīt tiem sporta komentētājiem, kas uzskata, ka mūsu hokejistu sniegumu sekmējusi „Dinamo" komandas atjaunošana jaunā kvalitātē pagājušajā gadā un starts Krievijas starpkontinentālajā hokeja līgā, kas potenciālajiem mūsu valsts izlases dalībniekiem pavēra iespēju gūt neatsveramu spēļu pieredzi, ļāva saspēlēties savā starpā, pieslīpēt dažādas kombinācijas, ko vislabāk arī apliecina komandas izcīnītā 7. vieta šāgada pasaules hokeja čempionātā.
Bet pozitīvās emocijas pēc mūsu hokejistu snieguma vēl nebija īsti rimušas, kad nedēļas turpinājumā kā auksta ūdens šalts pārsteidza Intara Busuļa fiasko Eirovīzijas starptautiskajā dziesmu konkursā Maskavā. Uzstājoties pusfinālā, viņš aizvakar (vienīgais dziesmu izpildīja krievu valodā) tomēr nesaņēma pietiekamu skatītāju atbalstu un neiekļuva konkursa finālā.
Tiesa, vērtējums un viedokļi par šādu notikumu pavērsienu gan ir ļoti dažādi. Piektdienas rītā, ielūkojoties atsauksmēs internetā (šo karsto ziņu jau bija komentējuši vairāk nekā 1200 konkursa skatītāju), secinājums viens – domas ir stipri atšķirīgas un diametrāli pretējas pat pašu mājās, sākot no klaja nolieguma (Busuļa izvēlētā dziesma neesot „lipīga", nesaprotami vārdi, neskaidra dikcija utt.), līdz sajūsmas pilniem vārdiem: cepuri nost, ļoti labs priekšnesums un lielisks šovs, malacis, Intars darījis visu, ko varējis… Taču pats fakts ir nepielūdzams – daudziem par sirdssāpēm Latvijas pārstāvis Eirovīzijas finālā šodien nedziedās.
Bet varbūt tas ir arī uz labu, varbūt mums nemaz par katru cenu nav katru gadu jāpiedalās Eirovīzijas dziesmu konkursā.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA