Šajā nedēļā nav trūcis karstu diskusiju gan par kāda konkrēta augstu amatu ieņemoša ierēdņa rotēšanu vai nerotēšanu, gan par valdības stabilitāti. Taču šoreiz vēlējos parunāt par ko citu, nedaudz apcerīgāku.
Nedēļas vidū bijušais Saeimas deputāts, tagad Rīgas domes deputāts un mācītājs Jānis Šmits (LPP/LC) aicināja skolā ieviest ģimenes mācību un pagarināt kristīgās mācības priekšmeta mācīšanu no 4. līdz 6. klasei. Ierosmi idejai mācītājam deva šābrīža situācijas apzināšanās. Aptuveni puse visu laulību tiek šķirtas, ir daudz vientuļo māmiņu, daudzi bērni regulāri tiek atstāti bez uzraudzības vai pamesti vispār un skolās bērni tiek mudināti agri uzsākt dzimumdzīvi. Tiesa, šķirto laulību procents ir augsts, arī vientuļo māmiņu mūsu valstī netrūkst un nebūs arī melots, ka vecāki dažādu iemeslu dēļ nereti savus bērnus neuzrauga 24 stundas diennaktī. Par skolas veicinošo lomu agras dzimumdzīves uzsākšanā gan laikam vairāk klātos runāt kādam speciālistam, taču lai nu paliek. Pat ja konstatējam faktu, ka Jāņa Šmita teiktais atbilst reālajai situācijai, nav skaidrs, kā to varētu atrisināt ar ģimenes mācības ieviešanu un kristīgās mācības priekšmeta mācīšanas pagarināšanu. Vai mums ir speciālisti, kas pratīs tīnim saprotamā un viegli uztveramā veidā izskaidrot ģimenes institūta nozīmi un jēgu sabiedrības veidošanā? Diezin vai bērnam, kas dzīvo pie krustmātes, jo abi vecāki ārzemēs cenšas nopelnīt naudu iztikai, būs patīkami regulāri uzklausīt atgādinājumus par to, kāds ir ideālās ģimenes modelis un kā uz to ir jātiecas. Pieļauju, ka arī šķirtu vecāku bērniem pozitīvas emocijas neradīs šķirto laulību nosodījums, jo viņi to asociēs ar konkrētiem sev tuviem cilvēkiem. Diemžēl tieši šāds scenārijs daudzos gadījumos norisināsies, jo garantēt, ka katrā skolā būs saprotošs un bērnu psiholoģiju pārzinošs ģimenes mācības skolotājs, kādus neviens speciāli negatavo, nevar.
Šai idejai ir vēl viens klupšanas akmens. Zinot to, ka bērniem skolā kopējais stundu skaits ir konstants lielums, jājautā – uz kādu priekšmetu rēķina minēto mācību varētu ieviest? Jau tagad skolu beidzēju izglītība daudzos gadījumos nav konkurētspējīga, un, ja tiks noņemtas stundas eksaktajiem, humanitārajiem priekšmetiem, situācija vēl vairāk pasliktināsies, bet, ja cietīs fiziskā audzināšana vai amatu mācība, jau pēc dažiem gadiem atkal varēsim lasīt ne pārāk glaimojošus pētījumu datus par bērnu fizisko veselību un prasmēm.
Šī ideja ir liekama blakus citai nesenai Jāņa Šmita pērlei par bluķa vilkšanu kā okultisma praktizēšanu un sevis aplikšanu ar lāstu. Arī ASV daži evaņģēlisti pēc 11. septembra terorakta teica, ka tas ir pelnīts Dieva sods. Nez vai Šmita kungam būtu jābrien viņu pēdās.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS