Aizrit pirmā pilnā pavasara mēneša nedēļa. Aizrit minējumos un prognozēs, kāds tad būs šis pavasaris. Kā vienmēr, laika paredzēšana ir visai slidena lieta. Vēl jo vairāk pēc šīs ziemas, kad – visu ziemu pavasaris. Tālab nevar paļauties pat uz to laiku, kad pēc pāris nedēļām kalendārs rādīs pavasara sākumu. Lai mēs to pilnā mērā saprastu, Dabas māte šonedēļ pa vienu pašu dienu nobēra pār mūsu galvām sniega vairāk nekā šajā ziemā kopā.
Secinājums – klausāmies dažādajās prognozēs un paliekam jauka pavasara priekšnojautās.
Priekšnojautās, bet pavisam cita rakstura, šajā nedēļā dzīvo mūsu galvaspilsētā Rīgā. Proti, jaunā nedēļa beidzas ar sešpadsmito datumu. Datumu, kas apdvests skarbām atmiņām mūsu vecākajai paaudzei, kad vācu karamašīnai vajadzēja svaigas asinis un to gadu jaunekļi tika iesaukti armijā. Līdz ar piespiedu kārtā paņemtajiem daudzi gāja brīvprātīgi, ar to svēto Latvijas brīvības cerību, ka, cīnoties kaut svešas armijas rindās, baigais gads nekad neatkārtosies.
Latviešu leģionāri. Cik vairs šo sirmo vīru atlicis! Toties godināt savu cīņubiedru piemiņu pie Brīvības pieminekļa traucētāju bez klajiem nozākātājiem no cittautiešu puses saradies visai pulka. Tā vien šķiet, ka, trinoties ap leģiona tapšanas datumu, vicinot mūsu karogu un dažādus saukļus, apšaubāmas popularitātes kārie grupējumi vēlas pazīmēties.
Un tā šaubu pilnās priekšnojautās dzīvo drošības dienesti un galvaspilsētas lēmēji dilemmas – ko ļaut, ko neļaut – priekšā.
Par šodienu viss skaidrs bez priekšnojautām. Ņemam ziedus un suminām savas sievietes. Suminām sirsnīgāk, nekā varbūt to ikdienā darām, jo šī ir viņu svētku diena. Diena, kas pirms simts gadiem iedibināta, sākot cīņu (es nevairos šā vārda) par līdztiesību ar mums, vīriešiem, varenajiem rūcējiem un bieži vien – vienkārši demagogiem un sliņķiem.
Bet nav ko moralizēt. Tekam teciņus pēc puķēm, arī tie, kas piemirsuši vai aizkavējušies. Mums piedos, ja jutīs, ka – no sirds, un tad jau, tāpat bez priekšnojautām, varēsim sacīt, ka pavasarais patiešām sācies. Pat, ja vēl putinās un saule aizklās savu logu, sirdīs tas būs.
Autors: GUNĀRS ZEMZARS