Pirmās pavasara vēstneses – sniegpulkstenītes – jau būs noziedējušas. Laiks raisīt savus pumpurus vizbulītēm. Arī Lieldienas jau nosvinētas, un tagad viennozīmīgi varam apgalvot – pavasaris ir klāt!
Par tā atnākšanu liecina arī kūlas dedzināšana. Joprojām nesaprotu, kas ir tik interesants, kad tiek dedzināta pērnā zāle. Cilvēks neapzinās, ka tā viņš iznīcina tik daudz dzīvās radības. Diemžēl apdraud arī savu un citu cilvēku dzīvības. Tā vietā labāk aizdedzināt sveci, lai izkūp negatīvā enerģija. Un šobrīd tās ir pārāk daudz. Nevienam nav īstas skaidrības, kas notiks turpmāk. Negatīvā visapkārt ir daudz, tomēr pozitīvā – vēl vairāk. Tikai jācenšas to saskatīt.
Viennozīmīgi viena no tādām lietām ir Lielā talka. Noteikti viedokļi atšķiras, cik ļoti ir nepieciešama sakopšanas talka, jo būs cilvēki, kas uzskatīs – kāpēc gan viņiem jāvāc atkritumi, ja paši tos nav metuši. Talkas mērķis ir sapost Latviju. Un nav tik svarīgi, vai tu sakop kādu pilsētas, pagasta stūrīti vai darbojies savā pagalmā. Mēs taču visi vēlamies dzīvot sakoptā vidē, tāpēc noteikti vēl ir laiks uzvilkt cimdus, siltākas drēbes un zābakus un doties sapost dzimto vietu.
Pozitīvo enerģiju, prieku un vēlmi darboties mēs varam gūt arī no saules. Saulainās dienās smaida pat sirds. Ejot pa ielu, pavērojiet cilvēkus. Lai gan viņu sejās ir manāmas rūpes, tomēr acis smaida. Uzsmaidiet viņiem. Ticiet, ka rūpju nomāktajiem kļūs siltāk. Vienmēr taču ir bijis tā, ka smaids atbruņo, liek sirdij pukstēt straujāk. Un dienā, kad šķitīs, ka visa pasaule ir sazvērējusies pret tevi, kāds uzsmaidīs. Tajā mirklī sapratīsi, cik varens spēks piemīt smaidam.
Pavasara skaidrajās naktīs debesīs var dzirdēt atgriežamies gājputnus. Liekas, ka atkal piedzimsti no jauna, līdz ar katru jaunu pavasari. Teiksit, jau reiz piedzīvota izjūta? Jā, katru gadu no jauna! Ievelciet dziļi elpu. Sajūtiet pavasari. Ieklausieties, kā kokiem raisās pumpuri. Un tā smarža! Gaiss smaržo pēc lietus. Aizveriet acis – jūsu priekšā būs zilas debesis, zaļa zāle, baltas mākoņaitiņas rotaļāsies plašajā debesjumā. Gluži kā pasakā? Nē, kā mūsu visu bērnībā.
Vakaros, pēc darbā pavadītām dienām, aizveriet acis un atgriezieties savā sapņu zemē – bērnībā. Aizsviediet pa gaisu visu negatīvo. Sapņojiet. Par labāku nākotni. Skaistāku rītdienu. Attīriet savu prātu un dvēseli. Noticiet, ka rīt atkal zāle būs zaļāka un debesis zilākas. Ak, jā! Rīt mēs ticēsim vairāk, mīlēsim stiprāk, smaidīsim siltāk un sapņosim patiesāk!
Autore: AGRITA NUSBAUMA