Šodien, atceroties tos nevainīgos Latvijas cilvēkus, kurus 1949. gada 25. martā kā padomju varas režīma "ienaidniekus" izsūtīja uz Sibīriju, tiek pieminēts arī nežēlīgais karš Ukrainā.
Ja kādam gribas sūdzēties, ka dzīve kļūst grūtāka, ka nav tā vai cita nieka, lai vēlreiz noskatās filmu "Melānijas hronika". Tad vairs nevajadzētu sūdzēties ne par ko.
Mums nav par ko gausties, jo viss cits uz kara nežēlīgās iznīcības fona izskatās tik mazsvarīgs.
Vakar apritēja mēnesis kopš Krievijas karaspēka iebrukuma jeb tā dēvētās "militārās operācijas" sākuma Ukrainā. Var jau nesekot notikumiem, neklausīties ziņas, bet vieglāk nekļūs, un ir arī jāzina, kas notiek, par ko pārvēršas un uz ko ir spējīgi okupētāji.
Ukrainas ļaudis patriotiski cīnās par savu zemi, nav padevušies un iedvesmo vairumu valstu.
Šajā laikā tik daudzi no mums ir mainījuši arī savas vērtības, pirmajā vietā liekot mieru, arī savu iekšējo mieru trauksmes vietā. Kad iestāsies miers, no Ukrainas izvests okupantu karaspēks, beigsies karš – diemžēl to neviens neņemas prognozēt, tāpēc jādzīvo ar ticību un cerību, ka ļaunums tiks sakauts.
Mēnesi pēc Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis lūdza cilvēkus visā pasaulē "no 24. marta pretoties karam" un iestāties pret Krievijas veikto asinsizliešanu.
– Pasaulei ir jāaptur karš! – viņš uzsvēra, aicinot parādīt savu pozīciju.
Neviens nevar palikt vienaldzīgs, kad simtiem civiliedzīvotāju ir nogalināti un vēl simtiem ir ievainoti, kopš 24. februāra rītā Krievija sāka iebrukumu Ukrainā. Jau mēnesi ilgušajā karā no Ukrainas bēgļu gaitās devušies vairāk nekā 3,6 miljoni cilvēku. Arī uz Latviju un mūsu Madonas novadu atbraukušajiem cenšas palīdzēt, piedāvājot pagaidu izmitināšanu, kaut neviens nezina, uz cik ilgu laiku.
Laba ziņa ir arī tā, ka Eiropas Savienības Parlaments vakar nolēmis novirzīt ārkārtas finansējumu bēgļu atbalstam tajās Eiropas valstīs, kas viņus uzņem.
Turpinās un atbalstu iedzīvotāju vidū gūst labdarības organizāciju ziedojumu vākšana un paku nosūtīšana uz Ukrainu, taču uz šejieni bēgļu gaitās atbraukušajiem, pārsvarā sievietēm un bērniem, arī var noderēt tāda pati palīdzība un atbalsts.
Kara bēgļi bēg no bumbām un nāves, nevis no nabadzības, tikai paņemts līdzi no mājām – tikpat kā nekas. Tas ļoti jāapzinās, palīdzot bēgļiem.
Kara sekas energoresursu un cenu kāpuma jomā izjutīsim mēs visi, taču nauda, bažas par naftas, gāzes un degvielas piegādēm nav samērojamas ar to, ka dzīvojam mierīgos apstākļos, kas ir jānovērtē kā prioritāte. Krievijas prezidenta Putina paziņojums maksu par gāzes piegādēm pieņemt tikai rubļos ilgākā laikā veicinās atteikšanos no Krievijas energoresursiem, meklējot alternatīvu.
25.03.2022.