Pirms nedēļas Viesturam Koziolam izdevās tas, ko viņš centās panākt jau 2004. gadā, proti, gāzt Kirovu Lipmanu no Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidenta troņa.
Neticami, bet kopš pagājušās piektdienas tas nu ir fakts – Lipmans LHF vairs nevada. Par jauno LHF prezidentu visai negaidīti tika ievēlēts Aigars Kalvītis, tagadējais AS „Latvijas Gāze" valdes priekšsēdētājs.
Pirms kongresa astoņpadsmit gadu Latvijas hokeja tronī valdījušais Lipmans par savu palikšanu šajā amatā, kā pats izteicās, bija pārliecināts par 200 procentiem. Atbalstu viņam bija izteicis arī Starptautiskās ledus hokeja federācijas prezidents R. Fāzels, kas pat nosūtīja vēstuli Valsts prezidentam R. Vējonim. Bet tas nelīdzēja. Pārmaiņas LHF vadībā bija pārāk nobriedušas. Nenoliedzami, Lipmana kontā ir arī pozitīvas lietas. Taču tieši viņš ir tas, kura dēļ Latvijas hokeja vadība ir sašķēlusies. Kā pēc ievēlēšanas atzina jaunievēlētais LHF vadītājs Aigars Kalvītis, jaunajai valdei būs jāpanāk, lai visi spētu kopā strādāt un visu ideju bagātību ieguldītu hokeja attīstībā. Šāda apņemšanās priecē.
Priecē arī apkures sezonas uzsākšana un siltums dzīvokļos. Ar katru dienu laiks jau kļūst vēsāks un arī tumšāks. Atbildīgie dienesti aicina pie apģērba piespraust atstarojošos elementus un neizgaismotās vietās nēsāt atstarojošās vestes, kā to nosaka likums. Par savu drošību noteikti ir jādomā vairāk pašiem un varbūt aktīvi jāiejaucas tad, ja satiksmes noteikumus neievēro citi, it īpaši, ja tiek apdraudēti bērni.
Daudz vieglāk, protams, ir izlikties visu to neredzam. Bet kā tomēr mainīt savu attieksmi un nebūt vienaldzīgiem? Sākt, manuprāt, vajadzētu ar mazumiņu. Pirms kāda laika gadījās būt aculieciniecei diametrāli pretējai attieksmei Saules un Raiņa ielas krustojumā, kad, luksoforā degot sarkanajam signālam, kāds vectētiņš savam trīsgadīgajam vai četrgadīgajam mazbērnam pacietīgi skaidroja, ka ielu šķērsot varēs tikai tad, kad iedegsies „zaļais cilvēciņš".
Bet dažas dienas vēlāk kāda ģimene, nesagaidījusi zaļo gaismu, ielu šķērsoja pie sarkanā signāla. Vispirms pāri braucamajai daļai uz „Rimi" pusi devās māte ar dēlu pie rokas, bet pēc tam viņiem nopakaļ steidzās arī tēvs, nesot vēl vienu bērnu rokās. Nenocietos nepateikusi, ka šķērsot ielu pie sarkanās gaismas ir ne vien bīstami, bet arī tiek rādīts nevēlams piemērs bērniem. Mulsums pieaugušo sejās viesa cerību, ka nākamreiz viņi varbūt tomēr padomās un mierīgi sagaidīs iedegamies zaļo gaismu.