2019. gads pasaulē var kļūt par otro siltāko, bet Latvijā – pat par vissiltāko novērojumu vēsturē kopš 1924. gada vai arī dalīt šo titulu ar 2015. gadu. Šogad janvārī-novembrī vidējā gaisa temperatūra bijusi +8,7 grādi jeb par četrām desmitdaļām siltāk nekā šajā periodā 2015. gadā, tātad visu izšķirs decembris.
Taču nav jāseko ziņām par rekordaugsto globālo gaisa temperatūru un jūras līmeni, ievērojamu ledāju atkāpšanos, jo par to katrs vairāk vai mazāk var pārliecināties, paskatoties pa logu vai izejot laukā. Ir jau decembris, bet tikai pagājušās nedēļas nogalē uzsnigušais sniegs jau ir paspējis nokust, taču Ziemassvētki tuvojas, bet, ai, kā tos tomēr gribas baltus…
Tomēr vēl lielāks karstums novērojams Latvijas politikā, jo īpaši Rīgā, kur peripetijas ap galvaspilsētas vadības maiņu kā karsts kartupelis tiek viļāts jau no gada sākuma, vispirms atstādinot Nilu Ušakovu no Rīgas mēra amata, bet pēc tam dienaskārtībā izvirzot ārkārtas vēlēšanu nepieciešamību valsts galvaspilsētā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija jau konsultējas par iespējamo Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu laiku, vēloties tās rīkot 22. februārī, bet ministrs Juris Pūce ir paziņojis, ka VARAM juristi šonedēļ sniegs atzinumu par to, vai un kādā kārtībā ir rosināma Rīgas domes atlaišana. Ministrs norādīja, ka Rīgas pašvaldība jau otro reizi nav tikusi galā ar vienu no savām autonomajām funkcijām – nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, tādēļ juridiski pamats šāda lēmuma pieņemšanai esot iestājies.
Savukārt Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs trešdien žurnālistiem atklāja, ka, ja VARAM tomēr panāks Rīgas domes atlaišanu, partija „Gods kalpot Rīgai" gatavosies ārkārtas vēlēšanām. Nav pamata šaubīties, ka tā rīkosies arī citas partijas, „Saskaņu" ieskaitot. Katrā ziņā neviens nevar būt simtprocentīgi pārliecināts par to, ka, sarīkojot ārkārtas vēlēšanas Rīgā, izdosies mainīt tur jau daudzus gadus valdošo pozīciju. Galvenie ieguvēji nebūt nav zināmi.
Turklāt tiek apspriestas arī likuma izmaiņas, kas ļautu pēdējā brīdī atlaistās domes vietā ievēlēt jaunu un nākamās kārtējās vēlēšanas pašvaldībā izlaist, ļaujot ārkārtas vēlēšanās ievēlētajai domei strādāt visu šo garo termiņu.
Interesanti, kā VARAM rīkosies šādā situācijā – vai ārkārtas vēlēšanas ievēlētajai Rīgas domei tiešām ļaus strādāt līdz pat aiznākamajām kārtējām pašvaldību vēlēšanām vai atkal tiks iniciētas jaunas ārkārtas vēlēšanas Rīgā.
Ne jau atkritumu saimniecības sakārtošana ir iecerētās Rīgas domes atlaišanas galvenais iemesls, bet gan panākt varas maiņu galvaspilsētā. Tas taču ir acīmredzami.
06.12.2019.