Visai nemīlīga un pelēka gan laika apstākļu izpildījumā, gan tīri noskaņu ziņā bijusi šī pavasara mēneša – marta – otrā nedēļa. Centrālā statistikas pārvalde apstiprinājusi to, ko katrs jau tāpat jūtam ik dienas, gādājot dienišķo maizi, – inflācija februārī sasniegusi jau 16,7 procentus. Kamēr premjers sola, ka inflācija varētu mazināties gada vidū, iedzīvotājiem vēl un vēlreiz tiek likts pie sirds pārdomāt savus tēriņus, bet ko tur domāt, ja lielākajai daļai pēc kārtējiem maksājumiem un pārtikas iegādes tāpat nekas pāri nepaliek.
Un, nedod Dievs, ja vēl kādreiz, ticot dzīves stabilitātei, esi atļāvies paņemt kredītu! Skaidrs, ka cilvēkos arvien vairāk un vairāk ienāk neapmierinātība, jo tīri loģiski gribas taču saredzēt konkrētas pozitīvas pārmaiņas. Varbūt arī tāpēc izdevās savākt noteikto balsu skaitu (šoreiz pat vairāk), lai varētu notikt nobalsošana par izmaiņām Satversmē, kas dotu vēlētājiem tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu. Kopš šīs trešdienas, 12. marta, katrs, kam šāda pārliecība ir, var doties uz vēlēšanu iecirkni un ar savu parakstu paust piekrišanu Satversmes grozījumiem. Attieksme gan pašiem iedzīvotājiem, gan politiķiem ir dažāda.
Piemēram, Madonas pilsētā pirmajās trīs dienās ir parakstījušies 118 pilsoņi. Opozicionāri jaunlaicēni aicina iet un parakstīties, bet vairums politiķu izturas nogaidoši. Vienīgi premjers (jā, arī TP priekšsēdētājs Aigars Kalvītis) ir apgalvojis, ka tautas tiesības ierosināt atlaist Saeimu varētu izraisīt haosu. Taču negribas gan domāt, ka tauta nu būtu tik muļķa, ka, teju ievēlējusi Saeimu, neļautu tai pastrādāt un pierādīt sevi darbībā, bet tūlīt vēlētos to atsaukt. Galu galā vēlētāji paši ar savu balsu vairākumu nolemj, kuri ir pelnījuši uzticību būt Saeimā. Toties tautai zustu tā marionešu sajūta, ka tā (precīzāk sakot, tās balss) ir vajadzīga tikai reizi četros gados uz vēlēšanām, kad visas partijas sola to labāko. Pilnīgi var piekrist žurnālistam Askoldam Rodinam, kas šīs nobalsošanas jēgu skaidro īsi un kodolīgi – „likt deputātiem apzināties, ka viņi arī pirmos trīs gadus pēc vēlēšanām nedrīkst darīt visu, par ko vien izdodas savā starpā sakombinēties". Tas tomēr atgādinās, ka par saviem vēlētājiem un viņu labklājību ir jādomā katru dienu.
Bet rīt kristīgajā pasaulē tiks svinēta Pūpolsvētdiena, kam sekos Klusā nedēļa un tad jau – Lieldienas jeb Kristus Augšāmcelšanās svētki. Ak, ja mēs katrs savā ikdienā tomēr spētu kaut nedaudz no šīs kristīgās pieredzes mācīties!
Autore: BAIBA MIGLONE