Parīt apritēs 28 gadi, kopš 1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu", ar kuru de facto tika atjaunota 1922. gadā pieņemtā Satversme. Ar šo lēmumu Augstākā Padome atjaunoja Latviju kā neatkarīgu, demokrātisku valsti. Ilgus gadus 4. maijs bija tāds lāgā nepieņemts un nesaprasts datums.
Šķiet savādi, ka valsts, kuras neatkarības periods mērāms mazāk nekā 50 gadu garumā, brīvības iegūšanu svin divos datumos. 4. maijs vienmēr ir atradies 18. novembra ēnā, jo, ja nebūtu bijis 18. novembra, arī 4. maijs nesekotu. 4. maiju arī pavada negācijas, kuras mēs nesaistām ar 18. novembri un pirmās brīvvalsts dibināšanu. Nav gadījies dzirdēt kādu skaļi apgalvojam, ka Latvijas valsts dibināšana būtu bijusi kļūda, savukārt to, cik liela vilšanās ir par tā dēvēto „4. maija republiku", dzird visai bieži. Iespējams, pie vainas tas, ka Atmoda, 4. maijs un turpmākie notikumi ir salīdzinoši nesenā tautas kolektīvajā atmiņā, līdz ar to ir vieglāk tos vērtēt. Kurš gan, svinot 18. novembri, aizdomājas, ka arī 1918. gadā notika dažādu politisko veidojumu varas spēles, iekšējie cīniņi par to, kādai jābūt jaundibināmajai valstij, tās iekārtai un kurā brīdī neatkarība jāpasludina.
Tiesa, pēdējos gados 4. maijs ir uzaudzējis muskuļus un kļuvis par svētku dienu, kuru iedzīvotāji vairs ne tikai atminas kā ar sarkanu krāsu kalendārā iezīmētu datumu, bet aizvien vairāk izprot notikuma nozīmīgumu. Var diskutēt par formu, kādā neatkarība tika atgūta, taču pienāk laiks, kad jābeidz gremdēties spriedelējumos par to, „kā būtu bijis, ja būtu", un jāsāk dzīvot valstī, kuras neatkarību esam atjaunojuši.
Madonai 4. maijs šogad būs īpašāks nekā citkārt, jo šajā datumā pilsēta uzņems Brīvības svētkus jeb Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dienu. Salīdzinoši nesen (pirms sešiem gadiem) uzsāktā tradīcija ir nonākusi līdz Madonai, un zīmīgi, ka tas notiks tieši valsts simtgades laikā, šim notikumam piešķirot papildu nozīmību.
Filosofiskā līmenī var diskutēt par militāro parāžu nozīmi. Zinu, ka ir cilvēki, kuri tās uzlūko kā paštīksmināšanos par kara mašinēriju, taču tas ir vienkāršots skatījums. Militārā parāde ir domāta to cilvēku godināšanai, kuri diendienā rūpējas, lai mēs kā sabiedrība spētu sekmīgi funkcionēt savā valstī, mazinot dažādus iekšējos un ārējos draudus. Tā ir domāta karavīriem, zemessargiem, robežsargiem, policistiem, ugunsdzēsējiem un glābējiem.
02.05.2018.