Tuvojoties 4. maijam – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai, kad pirms 32 gadiem toreizējās Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāti, kuri tika ievēlēti no Latvijas Tautas frontes saraksta, ar pārliecinošu pārsvaru (138 deputāti no 201) nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarāciju, kārtējo reizi jādomā par neatkarības cenu.
Protams, Neatkarības deklarācija bija tikai viens no daudzajiem soļiem ceļā uz patiesu neatkarību, priekšā vēl stāvēja 1991. gada janvāra barikādes, kas prasīja cilvēku upurus, 1991. gada augusta pučs un izšķirošais Latvijas Republikas Augstākās Padomes 21. augusta balsojums, kad tika pieņemts likums „Par Latvijas Republikas valstisko statusu". Vajadzēja daudz drosmes un uzdrīkstēšanās, bet galvenais – vajadzēja ticību Latvijas valsts neatkarībai.
Tieši stingra iestāšanās par savas valsts neatkarību šobrīd ir arī galvenais, kas dod spēku Ukrainai jau trešo mēnesi stāvēt pretī Krievijas Federācijas militārajam pārspēkam, kas savā ceļā noslauka visu – šauj, bombardē, izlaupa, izvaro, nogalina… Nav vārdu, kā šīs šausmas aprakstīt, un var tikai apbrīnot cilvēkus, kuriem to visu nākas piedzīvot. Var tikai apbrīnot to cīņas garu, kas liek pretim stāvēt pat tad, kad visapkārt jau ir ienaidnieka pārspēks. Viena no tādām vietām ir Mariupole, kas kopš marta sākuma karadarbības dēļ cietusi visvairāk. Pilsēta, kura, runājot Mariupoles mēra vārdiem, kļuvusi par drupām un elli… Okupanti ir aplenkuši pilsētu, un tajā palikušie iedzīvotāji kopā ar pilsētas aizstāvjiem ir spiesti dzīvot briesmīgos apstākļos bez vairākiem vitāli svarīgiem resursiem. Pat nupat aizvadītajās pareizticīgo Lieldienās Krievija atteikusies nodrošināt uguns pārtraukšanu, lai dotu iespēju evakuēt cilvēkus no Mariupoles. Šobrīd rūpnīcas „Azovstaļ" teritorijā, kas platības ziņā ir salīdzināma ar Rīgas centru, patvērumu raduši vairāk nekā tūkstoš civiliedzīvotāju un pilsētas aizstāvju. Šonedēļ publicētajā video no rūpnīcas telpām katrs varēja pārliecināties, kādos apstākļos nākas dzīvot tur palikušajiem. Bez saules gaismas un svaiga gaisa sievietes un bērni rūpnīcas pagrabos mitinās jau aptuveni mēnesi. „Taču mēs gūstā padoties negrasāmies!" paziņojis „Azov" komandiera vietnieks Svjatoslavs Palamars.
Tikmēr Krievija turpina pasauli iebaidīt ar draudiem. Tā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pirmdien paziņojis, ka, turpinoties karam, pastāvot „reāli" Trešā pasaules kara draudi. Savukārt Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja kāda cita valsts iejauksies karā ar Ukrainu, Maskava došot tūlītēju militāru prettriecienu, izmantojot vismodernākos ieročus…
29.04.2022.