Kādreiz agrāk bija populāra tāda rotaļspēle, kur atbildēs nedrīkstēja lietot šos četrus vārdus. Ar šodienu janvāris aizver aiz sevis durvis, un atkal jālieto – kādreiz. Kādreiz tas bija baltum balti sniegots, kad pelēkās dienas mijās, kā mēdza sacīt, ar saulīti ar zobiņiem.
Šamais janvāris, ja pa nakti uzpūko baltumu, pa dienu tas nošņurkst peļķēs. Grādi pamatā tinas ap nulli, plus mīnus kripatiņu. Tā nu dzīvojam tādā nošņurkušā pelēcībā, zem kuras pārsega burbuļo janvārim pavisam neraksturīgi geizeri.
To pārkarsētie tvaiki šonedēļ pa visu Latviju izšāvās ar motoru rēkoņu, jo mūsu valdības ieilgušās spēles ar "jā" un "nē" ganāmpulku un druvu kopējus bija pārlieku ilgi maldinājušas. Sabrauca pulka spēkratu vienuviet arī mūsu rajonā, jo, kad izmisums nāk vai katrā saimniecībā, kur savulaik ticīgi paļāvušies uz valstsvīru solījumiem un rekomendācijām, tagad, pat apgriežot maciņus otrādi, ir tikai…
Lauki valdībai atvēlēja nedēļu, lai beidzot izbeigtu ierasto – svērsim, bērsim, mērīsim – un ne tikai domātu, bet arī reāli darbotos radušās dramatiskās situācijas risināšanā darbos. Citādi… citādi traktori ar viena gruntīga amonjaka smārdu iepriecināšot augstos kungus galvaspilsētā.
Taču jau zinām, ka augstie kungi, kā tas bijis vienmēr, nav ar pliku roku ņemami. Jau piesaukti ceļu, ielu un citi satiksmes noteikumu punkti, un barga roka rāda draudīgu pigu un visai iespējamu robu valdību it kā praktiski ietekmēt mēģinājušā maciņā.
Nu, ja jau draudi izskanējuši, tad skaidrs, ka kungi nodrošinās, jo nav sapratuši lietas nopietnību, jo… ja nu tie spēkrati paliek uz Rīgā ieplūstošajām ceļu artērijām?
Bet rītdien sākas puteņu, sveču un sazin vēl kā visa mēnesis – februāris. Kā rādās pēc laika prognozēm, ar salu, atbilstošu savam statusam. Tas – dabā. Bet pie mums, ļautiņiem, kas jau sākam pierast pie jaunajiem PVN pakāpieniem uz mūsu maciņiem, – ar ledainiem vižņiem jauno akcīzes nodokļu kāpuma izskatā.
Turamies! Cits jau nekas neatliek, jo, kad visā pasaulē grūti, tiem, kas savās mājās ar nesaimniecisku valdību darbību novesti pie sasistas siles, daudzkārt grūtāk.
Autors: OĻĢERTS SKUJA