Lai arī no pirmā acu uzmetiena šķiet, ka laika līdz nākamā gada budžeta apstiprināšanai vēl gana, tā nebūt nav, un ministrijas jau ir sākušas cīņu par nākamā gada finansējumu. Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola šonedēļ sākusi individuālas sarunas ar katru ministru. Tikšanās tiek rīkotas, pirms ministrijas valdībā iesniegušas aprēķinus par papildus nepieciešamo finansējumu, kas jāizdara līdz mēneša beigām.
Jau šobrīd var prognozēt, ka cīņa par naudu būs jo īpaši sīva. Tas tāpēc, ka saskaņā ar esošajām aplēsēm papildu finansējums, ko valsts naudas maka turētāji var atļauties atvēlēt kopā visām ministrijām, nesasniedz pat desmit miljonus. Ārpus konkurences gan esot Veselības ministrija – ja Eiropas Komisija saskaņos strukturālās reformas, tie varētu būt vēl papildu 35 miljoni.
Finanšu ministre izteikusi cerību, ka budžetu izdosies izveidot koleģiāli un ministri jau tā mazo deķi nevilks katrs uz savu pusi, tas arī esot viens no iemesliem, kāpēc šoreiz tiek rīkotas individuālas sarunas, lai censtos izvairīties no tā, ka ministriju pieprasītais papildu finansējums ir mērāms vairākos simtos miljonu eiro, jo, viņasprāt, neesot jēgas būvēt gaisa pilis. „Es gribu izstāstīt ministriem, kādas ir reālās budžeta iespējas, un tad, es domāju, mēs veidosim tādu kopīgu piedāvājumu, ko varētu no nākamā gada budžeta finansēt."
Jāvēl, lai ministrei labie nodomi izdodas, taču mēs ļoti labi atceramies iepriekšējo valdību pieredzi šajā procesā un to, cik šķēpu tika lauzts, lai sadiegtu budžeta deķīti tā, ka tas daudzmaz turētos kopā. Taču, manuprāt, pats galvenais – lai šīs valdības prioritātes tik tiešām nepaliktu tikai uz papīra un mēs beidzot izjustu, ka ir reālas izmaiņas gan tik sasāpējušajā medicīnas nozarē, gan izglītības, tāpat demogrāfijas jomā.
Tikmēr mediķi par papildu finansējumu cīnās ar protestiem un draudiem prasīt premjera atkāpšanos. Otrdien notikušajā mediķu arodorganizāciju pārstāvju sapulcē izskanēja dažādi ierosinājumi – tostarp aicināt Saeimu vērtēt Kučinska atbilstību premjera amatam. Māris Kučinskis gan norādījis, ka ar demisijas pieprasījumiem vai atbilstības amatam vērtējumiem viņu nevar iebiedēt un viņš turpinās strādāt. Premjers uzsver, ka pirms papildu finansējuma piešķiršanas veselības aprūpes nozarei ir nepieciešams rūpīgs izvērtējums par tās pašreizējo darbību un problēma veselības nozarē nav tikai nauda. No otras puses, skaidrs arī tas, ka šis ir vairāk demonstratīvs solis, jo Kučinska demisija jau akūto situāciju medicīnas nozarē neatrisinās. Pie tam jāsaprot, ka šīs problēmas veselības nozarē nav uzradušās kā pēkšņs melns negaisa mākonis šīs valdības laikā, bet krājušās jau gadiem.