Pēc trakā pūtiena, kad mūs ieraka sniegā, kā saka, līdz ausīm, ziema tāda raibena vien ir. Vai – citiem vārdiem – nenoteikta. Gluži tāpat kā dzīves virpuļi ap mums. Inflācija, devalvācija, miljardi, pievienotās vērtības kāpjošie procenti, patrencamie darbinieki, samazināmās algas un gala beigās paredzamais budžeta deficīts, kas vairāk kā dubultojies pret sākotnēji plānoto.
Tās visas pozīcijas ir kā skaidas, kas lec uz visām pusēm no naudas cirvja vicināšanas. No cirvja, kas šonedēļ bija iztēsis melnus krustus gandrīz vai visās avīzēs…
Un kur tad pagastu buntes! Reģionālā reforma nu jau par tādu kā melnā humora anekdoti kļuvusi. Taču, ka tā nepavisam nav anekdote, redzējām šo ceturtdien.
Bet aizvakar valdība un mūsu pārvaldība gandrīz diennakts garumā lēma un funktierēja, kā to naudas cirvi valdīt. Vispirms jau – lai pašiem ko nenocērt. Pēc tam – lai valsti nesacērt. No malas skatoties, tāda burzīga būšana, pārpildīta savstarpējām laipnībām (pēdiņās).
Tā pašreizējā opozīcija, šķiet, pilnīgi aizmirsusi savus pozīcijas laikus un tēlo sevi taisnāku par zirga loku. Taču savi nopelni vai nu neprasmē, vai tīšprātībā – kad, izmantojot varu, kā primārās bīda savas lietas, lielākā vai mazākā mērā ir bijuši visām mūsu varām. Visi kopā to bedri ir rakuši un darījuši to čakli, ja salīdzināmies ar pārējām Baltijas valstīm šajā, protams, arī globāli smagajā laikā.
Bet lai jau. Savilksim jostas un mēģināsim turēties. Naudas cirvis, protams, iecirtis arī mums, taču tie mazie ir sīksti. Un galu galā ir lietas, kas daudz pietuvinātākas mums pašiem, tepat.
Aizvadāmās nedēļas ceturtdienā stariešu pulciņš Sarkaņu kapulaukā ar septiņdesmit baltām svecēm apciemoja šāgada pavasarī uz turieni aizsaukto kolēģi Astru Zagorsku, ko gan savā vidū dēvējām par Zaigu. Viņa tik ļoti sapņoja par savu lielo jubileju… Sapņoja un aizgāja no šīs dzīves kā nenogurdināms darbarūķis, gandrīz burtiski – ar darba diktofonu rokās.
Daudz ko var norakstīt uz darbaholismu, taču neviena vara pie mums nedos atbildi, kāpēc pensionārs cenšas strādāt vai līdz pēdējam elpas vilcienam.
Tuvojas Ziemassvētki, Jaunais gads. Dāvanas no valdības esam saņēmuši, kas cits atliek – turamies!
Autors: Oļģerts Skuja