Pavisam nemanot karstais un saulainais augusts nu jau ir mūsu atmiņās, 1. septembris svinīgi ievadīts ar jaunā mācību gada sākumu izglītības iestādēs. Kāds tas būs, nezinām, varam tikai domās vēlēt, lai saglabātos vēlme mācīties, izzināt, izkopt savus talantus un spējas. Jau fakts, ka tiek uzsāktas klātienes mācības, liek domāt, ka šis būs veiksmīgs un veselīgs gads.
Taču atkalsatikšanās prieku nedaudz aizēno ekonomiskās, energoresursu problēmas, kā arī gaidāmais skolotāju streiks. Izlīgšanas komisijas pirmajā sēdē 30. augustā kompromiss nav panākts, un pedagogu streiks netiek atcelts.
LIZDA vadītāja Inga Vanaga atzīst, ka streiks rada neērtības, tomēr šādā veidā fokusē arī sabiedrības, īpaši vecāku, uzmanību: – Nevar samierināties ar to, ka viņu bērnu pedagogi grauj savu veselību un no tā cieš izglītības kvalitāte, un tad ir tajā tekošā mācību gada ietvarā neapmierinātība, ka nav laicīgi atbildēts uz kādu zvanu vai e-pastu, nav laicīgi kaut kas izlabots, nav pietiekami labs mācību līdzeklis, nav konsultācijas, nav sanāksmes, ekskursijas – tas viss rezultējas, jo skolotājam ir tik daudz pienākumu papildus vēl šīm kontaktstundām, kurās viņš fiziski to darbu nevar izdarīt, ja vien viņš šo laiku nenozog savai privātajai dzīvei, savai ģimenei, sev, un tas nebūtu pieļaujams.
Vēl aktualizējas problēma – pedagogu trūkums dažādos mācību priekšmetos – gan humanitārajos, gan dabaszinātnēs. Visvairāk trūkstot matemātikas, latviešu valodas un literatūras skolotāju. Ja tā turpināsies, var būt arī risinājums, ka pedagogu vakances atsevišķos priekšmetos aizpildīs centralizētas zoom stundas ar vienu pedagogu vienlaicīgi daudzās skolās.
Septembrim atnākot, arvien biežāk tiek piesaukts rudens, kad mūs visus sagaida izmaiņas maksājumu tarifos, un katrs piedomājam, uzklausām ieteikumus, kā taupīt resursus savā mājoklī, lai būtu mazāks rēķins. Varam lieki neturēt ieslēgtu apgaismojumu, darbināt veļas un trauku mazgājamo mašīnu, kad tajā ielikts maksimālais saturs, nelietot cepeškrāsni, neizmantot elektriskos sildītājus, ja nav pavisam auksti, utt. Arvien biežāk arī izvēlamies, kuram braucienam tērēt degvielu.
Kā uzsvēra enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš LTV1 "Rīta Panorāmā", taupība ir viens no galvenajiem virzieniem pašreizējā enerģētiskajā situācijā. "(..) Nekavējoties jāsāk enerģijas taupīšana, katrs kilovats, katrs gāzes kubikmetrs, kas ietaupīts Latvijā, Vācijā, Francijā, nāk par labu mūsu kopējai ekonomikai un, bez šaubām, maciņiem."
2.09.2022.