It kā pazibēja sniegs, it kā sapnī vien bija vai, citādi izsakoties, bija un izbija, un rudens jo neatlaidīgi turpinās. Uzlīst ik pa brīdim. Pa brīdim esam arī sauli manījuši, un tad peldam miglas blāķos. Ja tā īsti, tad vienīgais spožums tagad iespēlēts mūsu maciņos jauno eiro monētu izskatā.
Pagaidām, protams, visu šo nedēļu visdažādākās peripetijas ap santīmu kastēm, maisiem un visāda citāda veida naudas krātuvēm, kas, kā rāda to ietilpība, kalpojušas gadu gadiem. Te vairs īpaši nav ko kavēties, jo skaidrs ir tas, ka esam atbruņoti no patstāvības valūtas, ja ne uz mūžīgiem laikiem, tad uz ilgiem laikam gan. Piesaukt šī darījuma izdevīgumu un radušās vai rodošās problēmas arī nav vērts, jo tās katram savas un citādas, gan izdevīgas, gan ne tik izdevīgas.
Bet par miglas ietekmi uz mūsu dzīvi plašākā mērogā gan var pamēļot, jo kopš tā brīža, kad ilggadējais premjers sārts un trīcošs iznāca no audiences pie Valsts prezidenta, tā teikt, ar paceltām rokām, valsts valdīšanas augšgals arī ietinās ieilgušajā rudens miglā. No lejas raugoties, pārsteiguma moments vīdēja daudzu valstsvīru un jo sevišķi valstssievu dažādu grūtu situāciju rūdītajās sejās. Nu bija vaļa miglai izplūst lielos un mazos kabinetos, lielās un ne tik lielās kompānijās, jo neskaidri jautājumi radās, paspirinājās uz mēlēm un atkal ietīņājās pelēkajā neziņas miglas deķītī. Visi taču labi saprotam, ka noraidījumi, atraidījumi, dažādas apvienošanās un savienošanās etīdes nav viegli risināmas. Vēl jo vairāk zem tik tuvā nākotnē spīdošu veselu divu vēlēšanu kaut vēl bālās, bet visiem augstsēdošajiem cerīgās nākotnes saulītes stariem.
Šobrīd, kad baigās līnijas, izskatās, dzēstas, migla tomēr turpinās un topošajai premjerei var tikai vēlēt tās ātrāku izklīšanu, tāpat kā mūsu lielajam taisnības un patiesības izknābātājam KNĀBIM to knābjošo darbarīku – knābi –
varbūt aizņemties no kāda cita putna, kas nav apšmucējies, jo citādi, mums te no lejas skatoties, tā iekšējā vilnas sukāšana liek reizi pa reizei iedomāties – par kā naudu tas notiek.
Miglā asaro… ne jau tikai lielā Čaka dzejolī piesauktais logs. Jods vien zina kāpēc, bet ir un ir tāda nelāga sajūta, ka tur, mūsu valsts augšstāvā, zem ziemīgās miglas asarošanas ir pamatīgs purva sūneklis ar visiem atvariem paslēpies. Tad jau redzēsim, kas no turienes nākotnē izbridīs.
Kamēr rakstīju pirmos teikumus, izbrišana ir sākusies. Ņemot vērā topošās premjeres deklarēto, ka nākamajā, tas ir, īstermiņa, valdībā pie kardinālu jautājumu risināšanas, kuros jau tagad zināma koalīcijas
partneru nespēja vienoties, nemaz neķersies, aijā žūžū noskaņa līdz nākamajām vēlēšanām jau it kā parakstīta. Protams, tagad vispirms jaunās (vecās) valdības sabīdīšana un tad jau tā Eiropas naudiņas izripināšana.
Tauta, priecājies! Zem miglas murd…
Autors: OĻĢERTS SKUJA