Mediju lietošanas paradumi Latvijā un visā pasaulē strauji mainījušies. Cilvēki arvien vairāk informāciju gūst internetā, kur saturam bieži pat grūti noteikt informācijas avotu.
Satraucoši dati skar bērnu un jauniešu mediju patēriņa ieradumus: pēc Kultūras ministrijas veiktā pētījuma, 38% Latvijas jauniešu patērē saturu Youtube.com, turklāt katrs piektais jaunietis ik dienu šo saturu patērē vismaz piecas stundas. Tāpat jaunieši gandrīz neizmanto tradicionālās informācijas ieguves platformas, bet priekšroku dod tādiem sociālajiem medijiem kā Instagram un Snapchat. Vairāk kā 40% jauniešu dalās ar informāciju sociālajos medijos, nepārbaudot avotus un faktu patiesumu. Tādēļ tik nepieciešami ir stiprināt medijpratības jautājumus pilnveidotajā mācību saturā „Skola 2030".
Decembra vidū ar bijušo kultūras ministri Daci Melbārdi tiekoties Briselē, eiroparlamentāriete atzīmēja, ka Latvijā atbilstošas prasmes, kompetences un zināšanas jau iekļautas jaunajā vispārējās izglītības standartā, EP deputāti mudinājuši visu dalībvalstu skolu programmās iekļaut īpašas medijpratības nodarbības un izstrādāt informācijas kampaņas.
Būtiski turpināt strādāt arī ar citām sabiedrības grupām, darbā iesaistot medijus un sabiedriskās organizācijas.
EP deputāte, Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētājas vietniece Dace Melbārde akcentēja, ka svarīgs aspekts tajā ir spēcīga un uzticama nacionālo mediju vide. Nozīmīgi ir redakcionāli neatkarīgi un atbilstoši finansēti sabiedriskie mediji. Kvalitatīvas un objektīvas informācijas sniegšanā EP šobrīd izceļ tieši sabiedrisko mediju nozīmi un norāda uz nepieciešamību tos atbalstīt. Dace Melbārde vēstīja, ka vienlīdz svarīgs ir atbalsts arī komerciālajiem medijiem, īpaši reģionālajiem un vietējiem medijiem, pie kuriem varam pieskaitīt arī „Staru". Informācijas telpas drošības stiprināšanas plāna ietvaros Latvijā ir nodibināts Mediju atbalsta fonds, kas medijiem sniedz atbalstu pētnieciskās, analītiskās žurnālistikas un melu dekonstrukcijas projektiem. To esam izjutuši arī „Stara" redakcijā, tomēr – kāds būs šis pienesums jaunajā gadā, īstas skaidrības nav.
Dace Melbārde uzsvēra, ka arī turpmāk nepieciešams īstenot kompleksu pieeju: stiprināt nacionālos un reģionālos medijus, pilnveidot sabiedrības medijpratību un kritisko domāšanu, veidot mērķtiecīgu valsts stratēģisko komunikāciju un paredzēt vairākus nacionālās informācijas telpas aizsardzības pasākumus, tostarp stiprināt mediju satura monitoringu, ierobežot dezinformāciju un nelikumīga satura lietošanu, kā arī aizstāvēt nacionālās informatīvās telpas intereses globālā un reģionālā līmenī.
EP ir pieņēmusi rezolūciju, ka jāuzlabo medijpratība un pilsoniskā izglītība jau no agra vecuma, lai tie, pret ko ir vērstas dezinformācijas kampaņas, varētu secināt, ka sniegtā informācija ir neobjektīva.
27.12.2019.