Aizvadītās nedēļas neglītie notikumi Igaunijā, kam par iemeslu esot bijusi it kā necieņas izrādīšana Krievijai, no Tallinas centra pieminekli "Karavīram-atbrīvotājam" (uzvarētājam-atbrīvotājam) pārvietojot uz kapiem, satrauc, jo arī 8. un 9. maiju Baltijas valstis vēsturiski uztver līdzīgi.
Teju vai atkal naids un vārdu "kariņi", pat nesmukums un nepārdomāta tautas kalpu rīcība Latvijas Saeimā, neizrādot sapratni un atbalstu igauņu tautai tās pašcieņas saglabāšanas centienos. Labi, ka šī nepatīkamā un satraukumu pilnā nedēļa beidzas ar Mātes dienu svētdien, 13. maijā.
Kur meklēt atbildes uz to, kādēļ pasaulē tik daudz karu, kādēļ tik daudz dēlu zaudējušas dažādu tautību mātes? Ne jau mātes visā pasaulē vēlas savus dēlus sūtīt karā, un visām sāp, nesagaidot viņus "no kariņa pārnākam". Karā sūta politiķi, un ne jau tikai aizstāvēt dzimteni, bet arī dažu citu merkantilas intereses.
Agrāk, padomju lielvalsts pakļautībā, 9. maijs skaitījās Uzvaras diena visiem un visur, bet tagad taču viss nostājas savās vietās: 8. maijs ir gan Uzvaras diena, gan Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena, bet 9. maijs – Eiropas diena. 1945. gada 8. maijā pulksten 22.43 pēc Centrāleiropas laika Karlshorstā tika parakstīts akts par fašistiskās Vācijas kapitulāciju. 9. maijs ir pirmā miera diena, un tā vēsturiski iznācis tikai dabiskās laika atšķirības dēļ – ja Berlīnē pulkstenis bija 22.43, Rīgā – 23.43, tad Maskavā jau bija sākusies nākamā diena. Taču tiem, kas grib taisīt politiku, vienalga, jo atkal atrasts iemesls kašķim.
"Mani neaizskar mirstīgo atlieku un pieminekļa pārvietošana," Tallinas notikumu sakarā teikusi Andreja Saharova atraitne Jeļena Bonnere, "krietni cienīgāk ir atdusēties karavīru kapsētā nekā trolejbusa pieturas trokšņainajā kņadā. Taču mani aizskāra un joprojām aizskar uzraksts uz pieminekļa. Tam bija jābūt (un ne tikai Igaunijā, bet arī jebkurā citā valstī) nevis "Karavīram-atbrīvotājam", bet gan – "Kritušajam karavīram"… Nevienu mēs neesam atbrīvojuši un arī paši sevi nepratām atbrīvot, kaut gan četrus grūtus kara gadus cerējām uz to. Neiznāca! Ne1945., ne 1991. gadā!"
Domāju, galvenās vērtības mūsdienās ir gara brīvība, mīlestība un cilvēciska lietu izpratne. Un mātēm, ģimenei tur vajadzētu būt vislielākajai teikšanai.
Autore: ASTRA ZAGORSKA
Tel. 4821541