Viena lieta, ko es tavā uzvedībā jau ilgstoši nevaru saprast, ir – kāpēc es tev tā nepatīku. Es taču esmu (nu labi, biju) tāda pati kā tu – strādīga zemniece, kas nebaidījās govi slaukt un lauku apart, talantīga ārste, kam virsstundas darbā nesagādāja problēmas, aktīva sabiedriskā darbiniece, kas nebaidījās teikt to, ko domā (vajadzīgo atķeksēt).
Kas ir noticis, kāpēc tu gribi tikt no manis vaļā? Kur ir zudusi tā uzticība, kuru dāvāji, ejot pie altāra? Nevar taču būt, ka mana sistemātiskā melošana, pašlabuma meklēšana, nespēja risināt ģimenei svarīgus jautājumus u. c. nebūtiskas lietas būs ienesušas atsalumu mūsu attiecībās? Nav jau tā, ka es nesaprotu, ka kaut kas nav labi. Pēc tā lielā sadzīviskā kašķa, kas nesen starp mums notika, es teicu, ka mainīšos, jo beidzot esmu mācījusies no savām kļūdām. Tomēr tu joprojām man netici.
Acīmredzot, atliek tikai tāds sīkums, kā noskaidrot, cik ļoti es tev nepatīku, lai mēs varētu iet šķirtu ceļu. Tas ir svarīgi un prasīs daudz laika, bet zini, ka es no tevis šķirties nevēlos, tāpēc ķeršos pie visiem salmiem. Atceries, solījāmies būt kopā laimē un nelaimē. Jā, tā nu reiz gadījies, ka nelaimes ir vairāk nekā laimes, taču man jāsaka, ka tu šo smaguma nastu diezgan labi panes, par spīti maniem dažkārt izšķērdīgajiem tēriņiem, pat nerunājot par to veiksmīgo ieguldījumu, kam vajadzēja mums nodrošināt „treknu dzīvi". Ups, mana kļūda, taču tāda nu es reiz esmu.
Ak jā, gandrīz aizmirsu: runājot par finansēm – lūdzu, pārstāj jokot un baumot par mūsu finansiālo situāciju, kaimiņi vēl izdzirdēs. Tu taču izproti, kādu nodarījumu nes nejauši izmesta frāze, lai cilvēki nesteidz izņemt savus „ietaupījumus" (labs joks, it kā ar mani pie grožiem tu būtu spējis kaut ko ietaupīt)? Ir jau tā, ka mūsu abu ienākumi pēdējo gadu laikā strauji samazinājušies, tomēr ir arī saulainās puses: piemēram, par spīti tam, ka tu saņem mazāk, es regulāri pie savas algas saņemu sulīgas prēmijas (un – tu neticēsi – par to, ka vienkārši šad un tad daru savu darbu). Taču neskumsti un atceries, ka mani mīļie vārdi un uzticības pilnās attiecības mums spēs sniegt vairāk nekā visa pasaules nauda jebkad to spētu. Uzticies man, un viss būs labi… kā līdz šim.
Sirsnīgi tava, mūžīgi mūžos – Kliķe Valdošā
P. S. Ja tu vēl to neesi sapratis, tad saproti tagad – man tevi vajag… izmisīgi. Es bez tevis nevaru dzīvot (patiesi), un zinu, ka tu bez manis – arī ne (varbūt), tāpēc turēsimies kopā kā līdz šim un neļausim nevienam citam iespraukties mūsu attiecībās.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS