Kur vien skaties, visur tiek uzmanība pievērsta Latvijas simtgades gadam. Vakar, piemēram, ar simbolisku grāmatu dāvinājumu Latvijas sabiedrībai tika atklāts Latvijas valsts simtgades gads grāmatu jomā. Sev nozīmīgas grāmatas Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Tautas grāmatu plauktam dāvāja valsts augstākās amatpersonas, tādējādi rosinot ikvienu iesaistīties mūsu valsts vēstures un kultūras krājuma bagātināšanā.
Savas izvēlētās grāmatas ar īpašu vēstījuma ierakstu to pirmajā lappusē uzticēja Latvijas valsts simtgades patrons, Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Ministru prezidents Māris Kučinskis, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, bijušie Latvijas Valsts prezidenti Vaira Vīķe-Freiberga, Valdis Zatlers, Andris Bērziņš un svinīgā grāmatu dāvinājuma pasākuma namamāte, kultūras ministre Dace Melbārde.
LNB Tautas grāmatu plauktu Latvijas valsts simtgadē aicināts bagātināt ikviens. Lai piedalītos dāvinājumā, ir jāizvēlas viena sev īpaša grāmata, tās titullapā jāieraksta vēstījums, kāpēc dāvinātājs šo grāmatu ir izraudzījies. Izvēlēto grāmatu var pasniegt gan LNB, gan jebkurai citai publiskajai bibliotēkai, pievienojot dāvinājuma veidlapu, kas pieejama www.tautasgramatuplaukts.lv.
Latvijas simtgades zīmē ceturtdien tika aizvadītas arī otrās Lūgšanu brokastis Madonā, kurās piedalījās visu konfesiju vadītāji (izņemot pareizticīgos), deputāti, pašvaldību pārstāvji, iestāžu, organizāciju vadītāji un garīgi aktīvie cilvēki. Lai gan pasākuma īpašā viešņa – Lidija Lasmane-Doroņina – neplānoti bija spiesta veselību stiprināt Madonas slimnīcā, dokumentālo filmu par viņu – cilvēku, kura liktenis cieši saistīts ar Latvijas neatkarību un valsts atjaunošanu un kas ikvienam var būt kā stiprinājums godprātībai un nesalaužamai stājai, – klātesošie noskatījās.
– Mani gan interesē, kas notiks pēc „ballītes", es vairāk interesēšos par projektu „Latvijai 101", – no savas puses teica otrs pasākuma viesis – publicists Arnis Šablovskis. – Svētki notiek un vēl būs, bet vai Latvija uzņems spēku un vitalitāti, to redzēsim nākotnē. Vai cilvēki nebrauks no Latvijas prom, vai izies kaut ielās, ja vēlēsies iebilst pret nevēlamiem lēmumiem un likumiem, to rādīs laiks. Katrā ziņā ārpus Rīgas latviskā ir daudz vairāk…
Neizslēdzot domas par rītdienu, man gribas aicināt tomēr būt „šeit un tagad" un atrast veidu, kā Latviju bagātināt šodien. Personīgi, ne tikai caur masu pasākumiem. Subjektīvi un savā rokrakstā, ne tikai identificējoties ar kādā struktūrā sastrādāto un notiekošo.
19.01.2018.