Kāda draudzene stāstīja, ka redzējusi veikalā vecu onkuli mēģinām paslepus iestūķēt aiz svārkiem sviesta paciņu. Viņa, kas to ievērojusi, izvēlējusies būt neko neredzoša, lai jau sirmajam onkulim, pensionāram, tiek uz maizes arī sviestiņš.
Netīko taču šņabi vai lašu ikrus, bet elementāru pārtikas produktu – sviestu, ko, protams, var arī uzskatīt par delikatesi, bet ko ik pa laikam tomēr gribas. Tātad vecais vīrs izvēlas likt uz spēles savu godu, lai iegūtu kāroto sviesta paciņu. Varbūt jau sen tādu uz maizes nav smērējis, jo ko gan daudz var gribēt (atļauties) par minimālo pensiju.
Protams, skumji, ka cilvēkam bija jānolaižas līdz tādam līmenim, lai kādreiz uz maizes varētu arī uzsmērēt sviestu, bet draudzene teica, ka tajā brīdī viņas doma bijusi – lai jau vecītim izdodas.
Laikā, kad to vien dzird runājam, kā savilkt jostas, iesaldēt, ietaupīt un likvidēt, gribas nevis ļauties diskusijām, bet izvēlēties veidu, kā no tā visa distancēties.
Radio, TV, presē – visur joprojām turpinās diskusijas par neiespējamu atalgojuma palielinājumu valsts iestādēs strādājošajiem, kam tomēr klāt valdības vīru stingrā politika, lai tiktu laukā no krīzes, kurā mūsu valsts atrodas, un, kā dzird, arī Eiropas valstīs runā par ekonomikas stāvokļa pasliktināšanos. Valdība jau iepriekš vienojusies, ka nākamā gada budžets būs ar 1,85% no iekšzemes kopprodukta (IKP) deficītu. Nākamā gada valsts budžeta izstrādē tiekot ņemta vērā 2% IKP pieauguma prognoze, kā arī viencipara inflācijas rādītājs – 9,8%. Budžeta ieņēmumi plānoti 5,4 miljardu latu apmērā, bet izdevumi – 5,7 miljardi latu.
Nudien negribas būt premjera Ivara Godmaņa lomā, kas paliek pie sava -pašreizējā valsts finansiālajā situācijā valdība nevar atļauties algu palielinājumu nevienā profesijā. Protams, policisti, ārsti, skolotāji, mediķi un daudzu citu profesiju pārstāvji ir tikai cilvēki, kam jāprot izkalkulēt, kā izvilkt no algas līdz algai.
Tomēr – ne no dienišķās maizes vien dzīvojam. Ir taču tik daudz skaista, arī dabas dāvanu veidā, ko var saņemt par brīvu, kas uzlabotu garastāvokli. Nokritis kastanis, krāsaina rudens lapa, asteres zieds… Nudien, pastaigai pa mežu vai parku vēl nauda un biļete netiek prasīta. Un vēl arī bagātīgie sēņu krājumi šoruden, kad it kā pati daba nāk pretī izdzīvošanas mākslai. Jā, prasme savilkt galus un nezaudēt optimismu ikdienā arī ir māksla.
Autore: IVETA ŠMUGĀ