Kaut gan situācija bērnunamos un sociālās aprūpes iestādēs ne tuvu nav tāda, kā senāk, vēl tālu Latvijā ir līdz deinstitucionalizācijas (DI) mērķu sasniegšanai. Grūti ir ne vien izrunāt šo vārdu, bet arī izprast tā būtību cilvēkiem, kuri ikdienā nav saistīti ar bērniem sociālās aprūpes centros, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem.
Tomēr nepieciešamība pēc DI sasniedzamajiem mērķiem – lielo institucionālo aprūpes centru aizstāšana ar sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem un ģimeniskai videi pietuvinātiem pakalpojumiem – pēdējā laikā izkristalizējusies jo īpaši. Vai realitātē līdz 2020. gadam tiks izpildīts tas, kas tiek postulēts normatīvos? Grūti teikt, jo arī šobrīd dažādas prasības pastāv, taču dzīvē to izpildes kontrole buksē. Diemžēl to var attiecināt teju vai uz katru sadzīves jomu, ne tikai sociālo aprūpi.
Jau pagājušā gada nogalē sabiedrību satricināja Rīgā, „Kapseļu" bērnunamā žurnālistes novērotais, kad mazuļiem netika nodrošinātas pienācīgas fiziskās kustības, cilvēciskais kontakts, pastaigas svaigā gaisā, psihologa un fizioterapeita konsultācijas un citas būtiskas prasības, kas normatīvos „it kā" noteiktas un atrunātas. Pēc sižeta sociālās aprūpes iestādi apmeklēja atbildīgās amatpersonas. Labklājības ministrs Jānis Reirs vērsās policijā, šobrīd ir sākts kriminālprocess par iespējamu aizbildņa tiesību ļaunprātīgu izmantošanu. „Iestādes vadītājs ir aizbildnis bērnam, un viņam par bērnu jārūpējas tādā pašā līmenī kā vecākiem," uzsvēra ministrs.
Tikmēr, atzīstot, ka nereti šādās lielās iestādēs trūkst „darbaroku" un „neizdegušu" darbinieku, Labklājības ministrija ir aicinājusi iedzīvotājus pieteikties kā brīvprātīgajiem bērnu sociālās aprūpes iestādēs, lai mazinātu šādu gadījumu iespējamību.
Valsts policija šonedēļ sākusi resorisko pārbaudi arī par tiesībsarga Jura Jansona konstatētajiem pārkāpumiem bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā „Ainaži". Pastāv liecības, ka bērni bijuši piesieti un fiksēti pie savām gultām pat vairākas dienas un nedēļas. Pārbaudes gaitā bērni liecinājuši arī par piedzīvotu personālo fizisko un emocionālo vardarbību, piemēram, par nepaklausību sodīti ar potēm un piesiešanu pie gultas. Arī šajā gadījumā, visticamāk, pie vainas tas, ka trūkst darbaspēka, kas saistīts arī ar finansējuma trūkumu. Veselības ministrijas pārstāve gan norādīja, ka patlaban ir notikusi nozares finansējuma palielināšana.
Minētajos gadījumos viena lieta ir normatīvajos aktos, likumos un Eiropas regulās noteiktās prasības, ko, acīmredzot, var panākt tikai ar kontroļu un represiju piemērošanu. Tomēr cita lieta – cilvēcība. Kāpēc tās tik daudziem trūkst?
09.02.2018.