Lai arī visi gaidām Lieldienas – Kristus Augšāmcelšanās svētkus, līdz tiem vēl ir jāaiziet. Jāizdzīvo ciešanu laiks, katram savs un kopīgais Krusta ceļš. Ja patiesi skatāmies dzīvē, krustu nav iespējams evakuēt, nav iespējams no tā izbēgt, krusta noslēpums ir jāpieņem un jāizdzīvo visā tā skaudrumā. Ir daudzkārt dzirdēta doma – ko Dievs mīl vairāk, tam vairāk dod arī pārbaudījumus. Brīdī, kad pār cilvēku nāk grūtības, kad saskaramies ar ciešanām, sāpēm, svarīgi no tām nebēgt, visas krīzes un grūtības izdzīvot un izmantot kā tramplīnu, lai tiktu tālāk.
Pirmajā brīdī tas šķiet neiespējami, pārcilvēciski, jo kārdinātājs spiež uz sajūtām, grib, lai sāpēs nobloķējamies, salūstam, paralizējamies, bet tad vajadzīga liela un izlēmīga apņemšanās neapstāties, pat ja tas prasa nomirt sev. Svarīgi nezaudēt drosmi, neiet atpakaļ, nešaustīt sevi (Jēzus nomira, lai mums būtu dzīvība!), bet turēties pie ticības, cerības, paļāvības – pie Dieva enkura.
Krusta likums ir dzīvības likums, un mīlestība vieno, iepretim grēkam, kas atdala un šķeļ. Mīlestība plūst no Kristus atvērtajām brūcēm, un ikvienam, jo vairāk tam, kuram ir personiskas attiecības ar Dievu, Viņš dod žēlastību izturēt. Tālāk tas iedos spēku, un tad jau varēs iet no spēka uz spēku.
Gavēnis vai askēze nozīmē darīt visu, lai pirms lielajiem svētkiem attīrītu dvēseles logus, ļaujot ieplūst Dieva Žēlastībai. Karmela garīgās ģimenes pārstāvis tēvs Marija Eugēnijs šo ieplūšanu sauc par mīlestības smaržu.
Mīlestības daba ir sevi dot, dot par velti un bez robežām. Ja Kristus atnāca sevi dot, mūsu uzdevums ir to pieņemt, vērot, vienoties, jo mīlestība nav abstrakta, tā ir evaņģēliska. Vērts aizdomāties, ka cilvēks mīlestību neražo pats, to esam aicināti saņemt no Dieva un Viņam arī atbildēt. Atbilde ir sevis došana gan Radītājam, gan līdzcilvēkiem. Tajā iekļaujas prasme un mācīšanās sevi dot pēc Jēzus parauga. Cilvēka pirmgrēks mūs apzīmogojis, ka grūti ir sevi dot par velti. Savu mīlestību bieži liekam citiem nopelnīt, pat Dievam. Egoisms, nosliece uz savtīgo un ļauno ir kalna nogāze, pa kuru ripojam lejā. Askēze ir stāšanās tam pretim, pūļu pielikšana, atteikšanās no grēka, kas parasti notiek garīgās cīņas apstākļos. Svarīgi ir skatīties uz Jēzu, nevis sevi un saviem iekšējiem trūkumiem. Askēzes dāsnums ir laika veltīšana Dievam. Aizej uz baznīcu, uz lūgšanu kapelu, veido un nostiprini attiecības ar Dievu! Askēze sakārto mūsu apetītes, mūsu prioritātes un jautājumu par iekārēm. Novēlējums Lieldienās no Karmela skolotājiem? Lai mūsu ticības antena vienmēr būtu pāri pasaules trokšņiem!
13.04.2022.