„Latvija šodien vairs nav tāda pati, kāda bija pirms simt dienām," atskatoties uz šīs valdības simt dienām, kas aprit rīt, pirms došanās darba vizītē uz ASV sacīja valdības vadītāja Laimdota Straujuma, norādot, ka notikumi Ukrainā ir likuši mums visiem pārvērtēt prioritātes, pievēršot vislielāko uzmanību jautājumiem, kuri vēl pirms dažiem mēnešiem šķita pašsaprotami.
Atgādinot, ka nevaram mēs diemžēl savā mazajā Latvijā justies kā miera ostā un iepriekš šķietami teju retoriskās runas par apdraudējumiem no austrumu kaimiņa, kas šķita kā piemidzis lācis, un nedrošs pieļāvums, ka tas, sabrūkot PSRS, ir mainījis ne tikai ādu, bet arī raksturu, ir galīgā utopija. Diemžēl jaunā ģeopolitiskā situācija liek likt akcentu uz valsts drošību, kas nozīmē tiešus ieguldījumus aizsardzībā, kā arī enerģētiskās neatkarības risinājumu meklēšanu, bet arī par iepriekšējās valdības solījumiem aizmirst nedrīkst.
Latvija, protams, vairs nav arī tāda, kāda tā bija pirms desmit gadiem, kad 2004. gada 1. maijā kopā ar sešām citām jaunajām dalībvalstīm pievienojās Eiropas Savienībai. Skeptiķi joprojām var spriedelēt, vai tas bija pareizais lēmums un pa šiem desmit gadiem esam kļuvuši ekonomiski spēcīgāki. Uz šo jautājumu nav viennozīmīgas un absolūtas atbildes.
Taču gan pievienošanās ES, gan pirms tam – 2004. gada 29. martā – NATO ļauj pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā mums justies drošākiem, jo visi jau esam iegaumējuši, ka militārā apdraudējuma gadījumā Ziemeļatlantijas līguma 5. pants neļauj nevienu no dalībvalstīm atstāt bez palīdzības – bruņots uzbrukums vienai vai vairākām alianses dalībvalstīm nozīmē uzbrukumu NATO kopumā.
Iestāšanās ES nenoliedzami pavēra vēl plašāku ceļu uz rietumiem – brīvā darbaspēka plūsma deva lielai daļai Latvijas iedzīvotāju iespēju ārzemēs nopelnīt vairāk nekā dzimtenē un tādējādi parūpēties par savas ģimenes labklājību, bet – no otras puses – tā ar plašu vēzienu iztukšoja jau tā patukšojušos Latvijas laukus. Un Dievs vien zina, cik un vai vispār daudzi no aizbraukušajiem kādreiz atgriezīsies Latvijā. Protams, Eiropas fondu nauda palīdzēja modernizēt komunālās saimniecības, izbūvēt ceļus, kopt mežus un laukus, investēt rūpniecībā un zinātnē. Diemžēl viegli paņemama nauda karsēja ekonomiku un netieši veicināja 2009. gada IKP kritumu un ekonomisko krīzi. No otras puses – ES palīdzēja Latvijai no tās izkārpīties…
Toties viens gan ir nenoliedzams, ka ceļš, kuru Latvija izraudzījās pirms 24. gadiem – 1990. gada 4. maijā, Augstākās Padomes deputātiem nobalsojot par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, bija pareizais, jo brīvības garša, lai reizēm arī rūgta, ir neatsverama un svarīgi ir to nosargāt.
Autore: BAIBA MIGLONE