Beidzot pavasaris ir uzplaucis, sazaļojis un saziedējis, iesmaržojies un pieteicis sezonu ar darbiem. Savā pagalmā, zemes stūrītī, dārzā un arī lielajos tīrumos sākušies darbi turpināsies līdz pat vēlam rudenim.
Kas gan būtu mūsu Latvija bez putniem, kuri tagad ar savām balsīm pieskandina gan laukus, mežus, gan arī pilsētas kokus, parkus un apstādījumus. Pa pārīšiem vien un šķiet, ka visi koku stumbros saskatāmie būrīšu numuriņi ir apdzīvoti, tur izveidojot ligzdu.
Pirms pāris dienām uznākušais siltums liek visam augt un attīstīties ik pa stundām un pat pa minūtēm.
Dodoties kārtējā izbraukumā uz laukiem, acīs iekrita māja, kura vēl pērn bija apdzīvota, pie tās vēl nesen atradās automašīna, velosipēdi. Tagad – pagalms ir kluss, liekas, ka māja ir noskumusi, jo tajā neviens vairs nedzīvo. Dzird, ka iemītnieki aizbraukuši papelnīties uz ārzemēm, jo te nav pastāvīga darba un par nopelnīto algu ģimeni grūti uzturēt. Vai devušies prom uz ilgu laiku, varbūt pēc pusgada, gada atgriezīsies, atliek tikai minēt. Skumji, bet no Latvijas turpina emigrēt iedzīvotāju tūkstoši. Beidzamajos 11 gados no Latvijas ir aizbraukuši aptuveni 250 000 iedzīvotāju, bet kopš neatkarības atjaunošanas Latvija pazaudējusi vienu ceturto daļu jeb 25% savu cilvēku. Kopš 2000. gada tie esot jau ceturtdaļa miljona.
Izrādās, ka arī skolu jau kļūst par daudz un daudzas "ražojot" bezdarbniekus. Turklāt emigrējušo jauniešu skaits Latvijā esot teju divreiz augstāks nekā vidēji Eiropā, jo mūsu zemē katrs piektais jaunietis esot bezdarbnieks. Ar Latvijā iegūtu labu izglītību mūsu jaunajai paaudzei atrodas darbs ar labu atalgojumu un sakārtotu dzīvi daudzās valstīs. Latvijai ir tapis reemigrācijas plāns, bet aizbraukušos tas mājās tomēr neatsauc. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norādījusi, ka, lai nodrošinātu tautiešu atgriešanos, galvenie faktori ir iespēja viņiem Latvijā atrast darbu un atalgojuma lielums. Varbūt ne mazāk svarīga ir arī māju un piederības izjūta – kā gājputniem, kas tomēr atgriežas.
Ir arī ļaudis, kuri aizceļo tikai uz sezonas darbiem un, lasot zemenes, avenes, strādājot siltumnīcās vai kur citur, tomēr sajūt, cik ļoti mīļa ir Latvija, vecāku mājas, kur arī var justies laimīgs. Ne visu var izmērīt naudā.