Kad dzirdēju, ka veikts pētījums par to, kā jūtas iedzīvotāji savā valstī, un Latvija ir 11. nelaimīgākā zeme šajā sarakstā, tātad atrodama beigu galā, un nelaimīgākā no Baltijas valstīm, palika skumji. Nu kā gan var izmērīt laimes līmeni? Tiesa, ekonomiski grūti laiki, ienākumi mums salīdzinoši ar attīstītajām valstīm mazi, bet izdevumi un cenas ir līmenī, kas turpina augt.
Uzņēmumi cenu nesabalansētības dēļ nospiesti uz ceļiem, par labklājību, protams, grūti runāt, sociāli neaizsargāto grupu pārstāvjiem ir jāliek lietā izdzīvošanas māksla… Taču to, kāds esi – laimīgs vai bēdīgs savā zemē -, taču nenosaka tikai nauda, bet paša attieksme un vērtību sistēma, kas kuram pirmajā vietā.
Nupat, Dziesmu un deju svētku laikā, taču bijām tādā pacēlumā un tik lepni par to, ka esam dziedoša un dejojoša tauta, ka grūtības varam palikt „zem akmeņa, pāri iet dziedādami", ka var pietrūkt naudas, bet tautasdziesmu – nekad. Kaut caurām pastalām.
Vai aptaujas 1. vietā minētais ar dzīvi apmierinātais dānis, sēžot krogā un sūcot alu, var saprast, ka latvietis laimīgs var justies arī, staigājot dziedādams pa ezermalu vai mežu, vērojot austošas saules starus, ieelpojot nopļautas un vīstošas zāles smaržu un izbaudot vasaru, kas nepaiet, gribas teikt – vergojot kāda fermera saimniecībā ārzemēs, bet mājās. Sprīdītim taču tā ir laimīgā zeme, ko nevar apmainīt pret zeltu. Tāda sajūta ir daudziem, kad pēc tālākiem ceļiem pa pasauli atgriežas savā ierastajā vidē.
Nu neļausimies pesimismam, jo prognozē, ka ekonomiskā krīze ieilgs un nebūs tik vienkārši to pārvarēt. Bet kā tikai nav bijis – teiks vecmāmiņa.
Vidusskolu absolventiem saspringts laiks, saņemot zināšanu līmeņa novērtējuma sertifikātus. Vairāk nav atliekama izvēle, ko darīt tālāk, kurp doties mācīties. Krustcelēs stāvot, tikai retais skaidri zina, pa kuru ceļu doties un kas tālāk sagaida, cik izmaksās studijas un kā varēs apvienot mācības ar dārgo dzīvi galvaspilsētā. Ko dzīvē vēlas sasniegt, to it kā vārdos var izteikt daudzi – iegūt izglītību, augstskolas diplomu, pēc tam – labi apmaksātu darbu. Dokumenti paralēli tiek iesniegti vairākās augstskolās, un kaut kur taču var paspīdēt iespēja tikt arī valsts budžeta apmaksātās studiju programmās. Tātad jauniešiem, kas no mūsu rajona dosies iekarot Latvijas augstskolas, jānovēl veiksme.
Autore: IVETA ŠMUGĀ