Jauns gads, jauns sākums un arī lolotu atmiņu atblāzma. Janvāris ir mēnesis, kas domāts, lai palūkotos uz nākamo ceļojumu, kurš tajā gaida. Jauna dzīves nodaļa, kas jāuzraksta, jauni jautājumi, kas jāuzdod, atbildes, kas jāatrod. Un laiks ir jaunā gada dāvātā svētība — četri lieliski gadalaiki, kuru vidū ir, bija un būs gan priecīgais, gan ziemīgais.
Viena no manām šī gada rūpēm ir Danute. Māksliniece, lieliska skolotāja un draugs Danute Vēze, kas mūžībā pēc smagas cīņas ar slimību tika aizsaukta 2024. gada pavasarī.
Pēc mēneša – februārī – Madonas muzejā plānota viņas piemiņai veltīta personālizstāde, un šobrīd svarīgi mobilizēt spēkus, lai apkopotu Danutes Vēzes radošo mantojumu. Ar ko tik Danute ir nodarbojusies! Bērniem un jauniešiem palīdzēja apgūt mākslas pamatus, gleznoja, radīja autortehnikā slīpētas tekstilijas, veidoja kociņu piespraudes, oriģinālu suvenīrmākslu. Danute uzskatīja, ka īpašas uzmanības vērts Latvijā ir stāsts par krūmiem. Krūmi ir pārņēmuši mežus, grāvmalas, bet tajā pašā laikā tiem ir tik skaista faktūra un toņi, tā ir vesela krāsu izlase. 2023. gadā, gatavojot šos mazos mākslas darbus, Danute Facebook profilā ierakstīja: "Taisot piespraužamos bomīšus, iedomājos par mūsu Jāņiem Bērziņiem, Ozoliem, Kārkliem un Krūmiņiem, Vītoliem, Liepām un Zariņiem. Zināmi jau arī Šķilas, Kluči, Bluķi, Skujas un Lapas. Tik dabiski tas koks mums piestāv!"
Divdesmit gadus Danute strādāja ar dažāda vecuma bērniem – vispirms Madonas Bērnu un jauniešu centrā, tad muzejā un arī Jāņa Simsona Madonas mākslas skolā. Tur satikās mākslinieces talants un dzīvē apgūtā pedagoģija.
Līdzīgi kā māksliniecei Vitai Mālniecei, Danutei bija dāvana zināt, kas viņa būs. "Visu laiku bērnībā zīmēju, mamma ļāva. Kad ar brāli bijām darbus izdarījuši, piemēram, pabarojuši trušus, tad es visu laiku zīmēju. No Gulbīša skolas līdz mājām bija trīs kilometri. Tos ejot, iztēlojos, kā ilustrēšu pasakas vai arī zīmēšu ārstniecības augu grāmatu."
Sava mūža izskaņā Danute ekskursijas veidā man parādīja savas bērnības zemi, jo tobrīd atkal bija atgriezusies Jaungulbenē. Stāstīja, ka mammai savulaik paticis darboties amatierteātra trupā, viņa bijusi laba aktrise, un arī Danute daudzus gadus spēlēja teātri, tik aizraujoši – gan kolēģiem, gan skatītājiem neparedzami – piedalījās improvizācijas teātra spēlē.
Danute meklēja Dieva mīlestības tik dažādās izpausmes un atrada arī dejas meditāciju. "Rudenī mākoņi ir krāsaināki un rāda mums, kā apskauties, mainīties, nemanāmi pazust vai lēni atnākt."
Lai visiem kopā mums izdodas atcerēties!
03.01.2025.