Gana bēdīgs fakts – šovasar pilnīgi sausas dienas bijušas vien divas, par pārējām var teikt – tā vēl nav lijis. Bet vasara jau pusē, domas skumji piestāj pie pielijušajām pļavām, pusnoslīkušajiem gurķīšiem un saules nenoglāstītajiem tomātiem.
Ilgstošais negaisa mākonis nav pametis arī veselības jomu, un ģimenes ārstu „lēnais streiks" turpinās. Kamēr daļā sabiedrības valda nosodījums par aizsākto streiku, nepamet sajūta, ka valstiskā līmenī bieži mēdzam kurnēt par neizdarībām vai nepilnībām sistēmā, kam reāla rīcība neseko. Bet, kad šāda rīcība seko, to nopeļam. Varbūt ledus būs sakustējies, un ģimenes ārstiem būs izdevies likt par sevi un jau sen runātajām, pārmaltajām, bet nerisinātajām pretenzijām manīt. Nākamnedēļ, 27. jūlijā, Veselības ministrija ir aicinājusi ģimenes ārstus uz sarunu par nozares problēmjautājumiem, tostarp par birokrātijas mazināšanu, kvalitātes kritērijiem, kapitācijas naudas modeļa uzlabošanu, kā arī, protams, par papildu finansējumu veselības aprūpei.
Vai dzestru šalti nesagādās arī šobrīd valdībā un Saeimā aktīvi apspriestā jaunā nodokļu reforma? Tās apstiprināšanas gadījumā paredzams, ka nākamgad atvieglojums par apgādībā esošu personu sasniegs 200 eiro mēnesī, bet līdz 2020. gadam tas palielināsies līdz 250 eiro mēnesī. Savukārt pensijas neapliekamais minimums nākamgad tiktu paaugstināts no 235 uz 250 eiro mēnesī, 2019. gadā – uz 270 eiro mēnesī, 2020. gadā tam sasniedzot jau 300 eiro mēnesī. Arī minimālā alga tiktu palielināta no esošajiem 380 līdz 430 eiro. Diemžēl, ja ar vienu roku ņem, tad ar otru arī kaut ko atņem. Plānots akcīzes nodokļa pieaugums benzīnam (+7,8%), dīzeļdegvielai (+11%) un sašķidrinātajai naftas gāzei (+12%). Tas attiecīgi varētu sadārdzināt dīzeļdegvielu par vidēji 5 centiem litrā, benzīnu – par 4 centiem. Tāpat cels akcīzes nodokļa likmi cigaretēm par 5,5%, vīnam – par 18%, bet visstraujāk – latviešu iecienītajam alum par 24%. Kā arī ar IIN apliks izložu un azartspēļu laimestus, ja laimesta vērtība pārsniegs 3000 eiro, kas ne tik sen bija atcelts.
Ir acīmredzams, ka valdība cenšas sakasīt pēdējos santīmus, tikmēr iedzīvotājiem dzīves dārdzība tikai pieaug, bet līmenis – krītas. Cilvēku skaits samazinās ne vien uz izbraukušo rēķina, bet arī burtiskā nozīmē – šā gada pirmajā pusgadā reģistrēts gandrīz par tūkstoti mazāk jaundzimušo nekā pērn šajā laika periodā.
Vai tautu izžmiedzot līdz pēdējam, lai ilgāk vilktu dzīvību, ir kāda nojausma par ilgtermiņa rezultātu? Vai tiktāl nemaz nespējam saredzēt savilkušos mākoņu dēļ?
21.07.2017.