Pēc dažām dienām, 11. aprīlī, apritēs apaļi divi mēneši, kopš valdības kuģi stūrē Māris Kučinskis. Tas, protams, nav nekāds ilgais laiks, tomēr pozitīvām pārmaiņu vēsmām vajadzētu būt jūtamām, lai nesāktu valdību vainot stagnēšanā. Arī pats Kučinskis šonedēļ laikrakstam „Diena" atzina: „Ja tagad valdības darbā netiks izveidota struktūra un mehānismi, kā strādāt, tad pie rezultāta nenonākt."
Piebilstot, ka viņš ļoti labi apzinās, ka viņam piešķirtais uzticības avanss pamazām ir izsmelts, jo cilvēki sāk prasīt, kur ir valdības darba rezultāti. Premjerministrs arī atzinis, ka viņam būs kauns, „ja pēc trim gadiem šis kuģis nebūs uzņēmis kursu. Patlaban kuģis dreifē, un dreifē visa Latvijas ekonomika".
Arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis trešdien iknedēļas tikšanās reizē ar premjeru īpašu uzmanību pievērsa jautājumam par valdības rīcības plāna izstrādi (termiņš bija plānots aprīļa sākums), uzsverot, ka no tā visai sabiedrībai jātop skaidram, ko šī valdība ir apņēmusies paveikt sabiedrībai svarīgās jomās.
Savukārt šonedēļ uzplaukušais „Panamas dokumentu" skandāls (ārzonu izmantošanā savu īpašumtiesību slēpšanā pieķerti jau 12 valstu bijušie vai esošie vadītāji un 120 politiķu) prasījis, piemēram, Islandes premjera atkāpšanos, bet tajā pašā laikā, kā vērtē eksperti, īpašu ietekmi neatstās uz Krievijas prezidenta Putina (pats Putins gan šajos dokumentos nav nosaukts vārdā) tēlu Krievijā, lai gan, kā liecina ofšoru dokumenti, viņa virzienā, iespējams, aizplūdusi pat miljardos mērāma summa. Tas izgaismojis arī Latvijas panamiešus – „Panamas ofšoru dokumentos", kuri nopludināti no uzņēmuma „Mossack Fonseca", atrodami Ventspils mēra Aivara Lemberga, viņa meitas, Kargina dēla, uzņēmēja Gunāra Ķirsona, tenisista Ernesta Gulbja un viņa ģimenes, kā arī citu, mazāk pazīstamu Latvijas uzņēmēju vārdi. Sak', vai tad mūsējie sliktāki shēmotāji.
Bet, kamēr vieni nodarbojas ar savu īpašumtiesību cītīgu sargāšanu un slēpšanu ārzonās, tikmēr citiem (kam gan nav slēpjamu miljonu) svarīgāk sargāt savas valsts robežas. Tā Vācijas, Itālijas un Francijas iedzīvotāju vairākums pēc teroraktiem Briselē un Parīzē sāk zaudēt ticību Eiropai bez robežām. Apmēram divas trešdaļas no viņiem uzskata, ka bezvīzu Šengenas zonu vajadzētu likvidēt. Francijas sabiedriskās domas izpētes institūta „Ifop" aptaujā pret Šengenas zonu izteikušies vairāk nekā 60% vāciešu un itāliešu. Francijā robežkontroles atjaunošanu atbalsta pat 70% aptaujāto.