Tas, ka ziemu, precīzāk – sniegu, baltiem svētkiem tā arī nevaram sagaidīt, nu gan ir skaidrs. Ka pavisam nebūtu, tā gluži nav. Madonā uzbirdina un nokausē. Pat divas tūres nedēļā. Toties Vestienas pusē gar lielceļa malām jau krietni vaļņi sašķūrēti. Bet lejā uz Aivieksti un tālāk – nekā.
Pie „nevaram" pieskaitāms arī tas, par ko tagad bēdājas copmaņi, – vai nu ir kāds uz ezera, vai nav, bet pēc trim dienām ledus kā nerādās, tā nerādās, un līdz ar to seno ticējumu attaisnot nevaram.
Tiesa, pavisam nesen pie mums varēšana bija visai jaudīga. Viena banka aizgāja pa burbuli, ka nebija ko redzēt. Nu tai vietā tvaiko kreņķi, kūp mistiski dūmi un notiek snaikstīšanās ap atlikušās naudas kuli…
Nav zināms, uz cik lielu varēšanu cerēja kaut kādi nekādi burbuļu pūtēji, kam rindas pie bankomātiem laikam dikti iepatikušās. Jaunais bankoburbulis uzpūtās gana liels, bet, pateicoties saprātam, samērā laikus noplaka.
Tas tikai lieku reizi atgādina, ka nedrīkst mest neko degošu pa roku galam, ja blakus ir kas viegli uzliesmojošs. Tas, protams, tēmēts uz šodienas ašajām un plašajām sazināšanās iespējām.
Šonedēļ paspīdēja oficiālais cipars, cik tad pie mums ir to otrās valsts valodas kārotāju. Cipars gana iespaidīgs, jo mums ir vara-nevara, kas nespēj ielikt laužņus mutē nepilsonim muldermanim, ļaujot veikt (tas noteikti tā jānosauc) klaji pretvalstisku darbību. Turklāt par mūsu naudu.
Te pilnībā piekrītu kaimiņiem igauņiem, kas pasaka pavisam viennozīmīgi, ka nekāda runa nevar būt par krievu valodu kā otru valsts valodu, jo piecdesmit gadu tā bijusi okupācijas valsts valoda. It kā šeit tā nebūtu bijis!
Tā vien šķiet, ka no Līkcepures laikiem saglabājušies līkmuguru gēni diriģē varas nevaru. Bet mums taču skaidrs. Ja nu reiz esam šai ķezā ievilkti, ir tikai viena izeja – visiem kā viena zāģa zobiem jāiet un jābalso par latviešu valodu!
Domājot par tuvajiem svētkiem, pavisam skaidri jūtams, ka mēs vēl daudz varam. Paraugoties apkārt, šūmēšanās, briedinot dāvanu maisus un gādājot cienastus viesiem, sit augstu vilni. Autoplači pie lielveikaliem spēkratu pilni katru mīļu dienu, no rīta līdz vakaram, bet veikalu zālēs preču piegādātāji raujas melnās miesās. Secinājums – par spīti dārgai degvielai, kredītsaistībām, banku bumiem, nodokļiem latvietis var.
Bet tagad – ko gan citu – priecīgus saulgriežu svētkus, pretī gaismas uzvarai!
Autors: OĻĢERTS SKUJA