Tieši šāds fona „pavadījums" (par brīvdienām) ir kopā ar mani šajā svētku saīsinātajā darba nedēļā. Līgosvētku atskaņas iespraucas sarunās, rakstu darbos, brīvi izvēlētajā mūzikā, ko austiņās reizumis paklausos. Kad dziesmu uzkrājums dzīvajā izsmelts, ir svarīgi pieslēgties interneta „bankai" – pasaulē vienīgajai radiostacijai, kas nepārtraukti atskaņo vitālo latviešu tautas mūziku (http:/www.radiooira.lv).
Profesionāļi to dara ar smeķi, un viņu enerģija klausītājiem palīdz.
Daudziem Līgosvētki ir laiks, kad latviešu dvēseles teju „sprāgst" no latvietības jūtām un pārpilnības: siers, alus, jāņugunis, ozolu vainags un latviskas pirts rituāls. Kad svētki aizvadīti, to saturu reizumis der arī „inventarizēt".
– Ko es darīju iepriekšējās brīvdienās? Saskaitīju padsmit cilvēku, ar ko kopā nebija garlaicīgi, 4 auto, ar ko zeme mērīta, redzēju 1 sauli, 5 stirnas Pedvālē un vienu Bahu kora mutēs, – nosacītā atskaitē raksta dvēseles radiniece. – Bet cilvēki piedzimuši ir tik klusi. Kunkst tikai par ēdamām vajadzībām, citādi pasaulē vienkārši guļ un pukst. Sapņo kaut ko, kam vēl nav īsti nosaukuma, un dzīvo uz visām pusēm.
Citētais neviļus sasaucas ar bukletu „Vienkārši par ilgtspējību". To izdevusi biedrība „Undīnes bērni", un viens no izdevuma autoriem ir Teiču dabas rezervāta direktors Juris Jātnieks. Lai gan ilgtspējīgas dzīvošanas jēdziens ir sens kā tautasdziesma („Tēvu tēvu laipas mestas,/ Bērnu bērni laipotāji;/ Tā, bērniņi, laipojat,/ Lai pietika mūžiņam"), ilgtspējīgas attīstības jēdziens pirmo reizi minēts tikai 1987. gadā. Apritē tas diemžēl parādās šauri specifiskās vietās: vides izglītības programmās, starptautiskos plānošanas dokumentos, projektu pieteikumos un pamatojumos. Bet, kā teikts bukleta lappusēs: „Ilgtspējīgas attīstības jēdziens tālu pārsniedz jebkuras valsts, gan vides aizsardzības kā nozares, gan ekonomikas un politikas, robežas, tuvinoties filozofiskai vai pat reliģiskai sfērai."
Ne jau velti izdevuma vāks nes Jura mātes – rakstnieces Ilzes Indrānes – lūgšanu Tautas un Zemes ilgtspējībai. Šīs lūgšanas kulminācija, manuprāt, ir vārdi „Uzturi svēto liesmu mūsu Jāņu ugunskuros, lai tie svešās valodās un dziesmās pie zemes neplok un melnos dūmos pa ielejām neslapstās. Lai tie baltās dzirksteļu vērpetēs mūsu lūgšanu debesīm aiznes, lai spējam būt zemesstipri un debesgudri caur garīgu uguni."
Autore: INESE ELSIŅA