Daļa valstiski aktuālu jautājumu, kuru risināšanai iepriekš pietrūcis politiskās drosmes vai finansējuma, pēdējos mēnešos, skaidrā kontekstā ar Ukrainā izvērsto karu, tiek celti gaismā, vētīti un salīdzināti ar citu Eiropas valstu pieredzi. Tostarp gan par padomju laika slavinošo simbolu nojaukšanu, gan par pāreju uz valsts valodu izglītības iestādēs.
Šīs nedēļas viena no aktuālajām ziņām bija par obligāto militāro dienestu visiem 18 līdz 27 gadus veciem Latvijas pilsoņiem – vīriešiem, ko pakāpeniski – piecu gadu laikā – rosinājusi ieviest Aizsardzības ministrija (AM). Nav noslēpums, ka jau šobrīd Latvija atpaliek no savām kaimiņvalstīm – Igaunija obligāto iesaukumu bija saglabājusi, līdztekus attīstot profesionālo armiju, savukārt Lietuva, kas vienubrīd arī bija atteikusies no obligātā dienesta, 2016. gadā to tomēr atjaunoja.
Diemžēl dzīvojam laikā, kad valsts drošība un militārās spējas jākāpina, nepaļaujoties tikai uz NATO aizsardzību un spēku palielināšanu austrumu flangā – ir jāpalielina Latvijas pašas bruņoto spēku skaitliskais sastāvs, kā arī valsts aizsardzībā iesaistīto iedzīvotāju skaits. Elementārā patiesība – valsti cits neviens nesteigs aizstāvēt, ja nedarām to paši pirmām kārtām. Saistībā ar obligāto militāro dienestu publiskajā telpā raisījušās diskusijas, tostarp par to, ka obligātais iesaukums attieksies arī uz ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem. Bet vai un kā notiks vēršanās pret tiem, kuri no dienesta izvairās? Un kā ar administratīvi vai krimināli sodītajiem pilsoņiem? Tie un daudzi citi būs AM uzdevumi – noteikt dienesta ieviešanas nianses; kā viena no vadošajām valstīm šajā pieredzē tiek piesaukta Somija.
Karstākā tvitera diskusija ir par dzimumu vienlīdzību un to, vai dienests būs obligāts arī attiecīgā vecuma sievietēm. Šobrīd AM skaidrojusi, ka dienēšana armijā sievietēm varētu būt brīvprātīga vienā no četriem dienesta veidiem. Tomēr, ja valsts aizsardzības dienesta jautājuma izskatīšanas gaitā valdība un Saeima ir gatava piešķirt papildu finansējumu, kas nepieciešams, lai iesauktu un apmācītu divkārt lielāku pilsoņu skaitu uzreiz, tad šo nostādni būtu iespējams mainīt. Sākot jau ar nākamā gada 1. janvāri, tiks uzsākts pirmais obligātā militārā dienesta ieviešanas posms, sākotnēji ar jauniešu brīvprātīgu pieteikšanos. Daži sociāli aktīvākie potenciālie karavīri jau padalījušies, ka līdz 400 eiro kompensācija mēnesī (AM sola apmācāmos nodrošināt arī ar sociālajām garantijām, ēdināšanu un dzīvošanu kazarmās) viņus diez vai vilinās.Šeit arī vietā AM primāri izvirzītais izaicinājums, kā to raksturoja ministrijas pārstāvis Kaspars Galkins, aicināt uz principiālu attieksmes maiņu pret obligāto militāro dienestu, jo tas ir katra Latvijas iedzīvotāja interesēs.
8.07.2022.