Šīs nedēļas aktuālo notikumu sarakstu varētu izveidot diezgan garu. Kļuvām par lieciniekiem seriāla cienīgai drāmai Jūrmalas novada domē, traģēdijai, kas saistīta ar sēņošanu, Jāņa Pujata joprojām nerimstošajai cīņai par obligāto Bībeles mācību skolās, kā arī Aināra Šlesera asarām.
Īpaši vēlētos pakavēties pie pēdējā, tādēļ ka Latvijas politiskajā vidē šis gadījums rada vēl nebijušu precedentu, jo tiek lauzti vairāki tabu. Politiskajā kampaņā (un Lato Lapsas grāmata noteikti ir tās elements) valdīja nerakstīti likumi, kurus parasti centās nepārkāpt. Var vaicāt par Lato Lapsas mērķiem, iekļaujot šādu informāciju grāmatā, ko viņš laiž pārdošanā nepilnu mēnesi līdz vēlēšanām, taču diezin vai viņš nevarēja prognozēt, kā attīstīsies turpmākais stāsts. Tie, kas ir noticējuši tam, ka Ainārs Šlesers ir „raķete un buldozers", kam kopā ar komandu ir pa spēkam piespiest starptautiskos aizdevējus pārskatīt Latvijai neizdevīgos aizdevuma nosacījumus, par viņu balsos neatkarīgi no radurakstiem. Tos, kas apvienību „Par labu Latviju!" uzskata par kristiešu stipro bastionu pret visatļautību un izlaidību sludinošajiem ļaunajiem liberāļiem, pie vēlēšanu urnām neietekmēs pat tas, ka apvienības mājas lapas redaktors Nils Sakss ir latviešu valodā iztulkojis Antona Šandora Laveja „Sātana Bībeli". Ainārs Šlesers šobrīd var pateikties Lapsam, kā arī sev, jo neatkarīgi no tā, vai viņa preses konference un saraudātās acis bija mākslīgs vai dabisks process, cilvēka dabā ir just līdzi tam, kuru spārda. Šobrīd spārda Šleseru, un spārdītais izrāda cilvēciskas emocijas (retums Latvijas „robotu" pārpildītajā politiskajā vidē). Lielākais ieguvējs no visa tā ir pats Ainārs Šlesers un viņa pārstāvētā politiskā apvienība. Pirmkārt, viņš uzzināja daudz jauna, kaut arī nepatīkama (ja tic tam, ka viņš neko par to agrāk nezināja). Otrkārt, Latvijas žurnālistu uzmanība, par nožēlu, uz kādu laiku būs piesaistīta tikai šim vienam jautājumam. Lai arī nepatīkami, tomēr no tā ir vieglāk atšaudīties, nekā no daudz problemātiskākiem jautājumiem, kurus varētu uzdot kaut vai saistībā ar citām Lapsas grāmatā atklātajām lietām. Treškārt, šis gadījums Aināram Šleseram ļauj publikai atklāties kā vienkāršam cilvēkam, kam, līdzīgi kā daudziem, nav bijusi viegla bērnība. Ne mirkli nešaubos, ka atlikušajās nedēļās līdz vēlēšanām šis jauniegūtais jājamzirdziņš tiks izmantots.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS