Piekritīsit, ka, pienākot pavasarim ar daudzajieam sakopšanas darbiem, vajag daudz spēka un enerģijas. Tomēr aprīlis ir viens no mēnešiem, kad iekšējais enerģijas trauks ir patukšs, un, fiziski vairāk pastrādājot, sūdzamies, ka piekūstam, nogurstam, nespējam to, ko vasarā, jo ziema ar savu vēsumu un pelēcību enerģiju ir atņēmusi.
Visam vajadzīgs iesildīšanās laiks, un gan pamazām pildīsies arī enerģijas tvertne – ar sauli, dabiskajiem vitamīniem, pirmajiem asniem un pumpuriem, bērzu sulām – tikai jādodas pie dabas. Uztura bagātinātāji te nelīdzēs.
Kurš gan nepriecājas par saules atgriešanos, dabas atmodu. Var tikai pabrīnīties, kā dabā viss ir iekārtots cikliski, un mums atliek vien visam sekot redzīgām acīm. Pamazām pelēkās krāsas pārsvaru apkārtnē papildina ziemāju un zāles zaļie, pūpolu un māllēpju dzeltenie, vizbulīšu un krokusu zilie toņi, jo pirmdien, 10. aprīlī, jau bijām tuvu siltuma rekordam. Vēl gan mazliet jāpaciešas, lai krāsu palete būtu iespaidīgāka, jo arī krāsas sniedz enerģiju.
Pagājusi Pūpolsvētdiena, kad pūpolos varēja ieraudzīt pa bitei, sākusies Klusā nedēļa, kas mūs visus ved tuvāk Lieldienu brīnumam. Šogad Lieldienas būs svētki ar brīvdienām arī pareizticīgajiem, jo kalendārs ar svinamajiem datumiem konfesijām sakrīt. Enerģiju, bez šaubām, sniegs arī Lieldienas, ja to pratīsim paņemt arī dvēselei, ne tikai miesai. Tie ir lielākie un nozīmīgākie svētki kristīgajā pasaulē, kad tiek godināta Kristus augšāmcelšanās. Lieldienas ir kā atskaites punkts – pirms un pēc, un bieži vien, svinot šos svētkus tikai tautas tradīciju garā – ar olu krāsošanu, sišanos, ripināšanu, šūpošanos, aizmirstam par būtiskāko.
Tradīcijas sajaucas, cita citu papildina, bet nekad nav tā, ka viss ir zināms un paredzams. Lieldienās katrs cenšamies atcerēties par dzīvības simboliem, un kuram gan nav prieks par brīdi, kad visa ģimene, tuvinieki var sapulcēties.
Kā ik gadu pavasaris iesākas ar Meža dienu pasākumiem, un spēku var rast arī mežā. Arī šogad Valsts meža dienesta teritorijā Latvijā ir ieplānoti pasākumi ar devīzi "Kopā nākotnes mežam!". Der atcerēties, ka pie mums, Latvijā, Meža dienu tradīcija aizsākās 1928. gadā, kad pirmo Meža dienu rosināja sarīkot Varakļānu mežzinis Pēteris Purviņš. Pirmajā pasākumā tika ierīkots pilsētas bulvāris un sagatavoti stādījumi pilsētas parkam. Sākot ar 1929. gadu, Meža dienu pasākumi izvērtās plašumā.
Šopavasar mūsu novadā tiek aizsākta vēl viena laba akcija, kas veltīta mūsu valsts simtgadei – "Dāvināsim nākotnes dižkokus mūsu Latvijai".
12.04.2017.