Laikapstākļi arī augusta izskaņā turpina pārsteigt. Otrdien vienpadsmit novērojumu stacijās tika laboti 25. augusta karstuma rekordi, bet Jelgavā fiksēts pat nacionālais rekords – 32,2 grādus liels karstums, tādējādi pārsniedzot iepriekšējo, 1938. gadā sasniegto rekordu – plus 31,2 grādi.
Bet pat šādi svelmaini saules stari nespēj atvirzīt 1. septembra tuvošanos, ko ar saviļņojumu un nostalģiskām atmiņām sagaida daudzi, arī tie, kuri ikdienā nav saistīti ar izglītības darba lauciņu. Visi taču reiz ir gājuši skolā, visiem ir savi iemīļotie skolotāji, un bieži vien visspilgtākajā atmiņā ir palikuši tie stingrākie, prasīgākie un pat tie, ar kuriem ir sanācis arī pa kādam konfliktiņam vai karstākai diskusijai.
Jaunā mācību gada noskaņas šotrešdien, kas bojāgājušo lielā skaita dēļ jau nodēvēta par „Melno trešdienu", gan aizēnoja vairāki traģiski notikumi uz Latvijas ceļiem, atklājot sen zināmo patiesību – tā pa īstam neesam iemācījušies ne drošus ceļus būvēt, ne arī braucot izvēlēties pareizo ātrumu, un, protams, vēl tā lielā bezatbildība, kas ikdienā vērojama ik uz soļa, – vadot mašīnu bez šofera tiesībām vai alkohola reibumā, turklāt ne jau mašīnas vien, bet arī lidmašīnas…
Šonedēļ iznāca pabūt kopā ar skolotājiem tradicionālajā augusta konferencē, ieklausīties psiholoģijas doktores Marutas Ludānes pārdomas raisošā priekšlasījumā par skolotāja kompetencēm 21. gadsimta pārmaiņu laikā. Lektores teiktais, izspēlējot dažādas dzīves situācijas, ne vienu vien rosināja padomāt, kāpēc mēs ikdienā darbojamies pēc kaut kādiem iemācītiem domāšanas un uzvedības modeļiem, kas, starp citu, ir raksturīgi ne tikai skolotājiem, bet jebkurā jomā strādājošajiem.
Nereti taču mums nesanāk sasniegt to, ko vēlamies, vai nejūtamies tik laimīgi, kā gribētu. Un varbūt tas, kā to skaidroja profesore, patiešām ir tāpēc, ka esam iestrēguši kaut kādos uzvedības vai domāšanas modeļos, kas mums īsti neļauj darboties tā, lai mēs būtu laimīgāki un veiksmīgāki. Bet, lai ko mainītu, vispirms ir jāapzinās veids, kā mēs domājam un kādas uzvedības stratēģijas pielietojam, lai tās nepieciešamības gadījumā varētu mainīt. Taču katram pašam ir jāatrod pareizais ceļš, kā to izdarīt, un jāatklāj savas domāšanas kļūdas, lai spētu mainīties un pielāgoties jaunai dzīves situācijai un no mums neatkarīgajām pārmaiņām.
Kā lai te neatceras Raini: „Pastāvēs, kas pārvērtīsies."
To arī sev un arī visiem mūsu laikraksta lasītājiem novēlu.