Otrdien apritēja tieši 90 gadu, kopš 1926. gada 7. jūnijā tika parakstīts Latvijas Saeimas lēmums par pilsētas tiesību piešķiršanu Madonai.
Madonas pilsētas jubileja ar plašu un daudzveidīgu programmu gan tika nosvinēta jau pagājušajā nedēļā. Svētku organizatori patiešām bija padomājuši par dažādām gaumēm – gan mākslinieciski augstvērtīgiem koncertiem, gan izklaides pasākumiem. Nepievīla arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kas svētdien ieradās Madonā un silti sveica madoniešus svētkos. Patiesu sajūsmu un ovācijas piektdien sadraudzības koncertā Saieta laukumā raisīja arī tautas vokālā vīru ansambļa „Boržomi" latviešu valodā izpildītā Latvijas himna.
Bet ne tik pacilājošā noskaņā šī nedēļa iezīmējusies uz Latvijas politiskās skatuves. Daudz tiek runāts par reformām, to nepieciešamību daudzās jomās, bet izskatās, ka tie vairāk ir vārdi, jo, līdzko kāds tam nopietni pieķeras, tā tiek meklēti un arī atrasti „skeleti" skapī vai izdarīts liels psiholoģiskais spiediens (kā tas bija attiecībā uz VID ģenerāldirektori Ināru Pētersoni). Pēc viņas demisijas uzņēmēju organizācijas ir atzinušas, ka Pētersone ir visu laiku labākā VID ģenerāldirektore, bet nu viņas vietā būs jāmeklē jauns vadītājs.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola ir paziņojusi, ka uz šo amatu tiks izsludināts konkurss. Lai nu izdodas atrast vadītāju ar stipriem nerviem, tikpat spītīgu kā veselības ministrs Guntis Belēvičs, kuru, visticamāk, ar laiku no šī amata tomēr izēdīs. Un ne jau bez valdošās koalīcijas atbalsta. Brīnums, ka viņš šajā amatā ir noturējies vēl tik ilgi.
Pirmoreiz sev spriedumu, labi saprotot, ka viņu par to sitīs, Belēvičs parakstīja, atsakoties no ārpakalpojuma izmantošanas Rīgas reģionālajā centrā un pieņemot lēmumu, ka operatīvos medicīniskos transportlīdzekļus un to autovadītājus nodrošinās valsts. Bez ātrās palīdzības tāpēc neviens jau nav palicis, bet līdzekļu ekonomija valstij ilgtermiņā ir acīmredzama. Taču kādam privātajā maciņā tas gan iecirta pamatīgu robu. Kāds tur brīnums, ka „skeletu" meklēšana veselības ministra skapī turpinās!
Acīmredzot Belēviča liktenis izšķirsies jau šajās dienās.
Būtu jau ļoti žēl, ja izskanējušās aizdomas par ministra iespējamu dienesta stāvokļa izmantošanu, apejot pacientiem noteikto rindas kārtību, apstiprinātos un Guntim Belēvičam būtu jāatkāpjas no amata. Sāls jau nav tikai mediķu algās. Galvenais taču būtu padarīt pieejamākus medicīniskos pakalpojumus pašiem iedzīvotājiem, senioriem, kuri visu mūžu ir cītīgi un sūri strādājuši, bet tagad pat baidās paskatīties uz slimnīcas pusi.