Vai kādam ārkārtējā situācija vēl šķiet „ārkārtējā"? Vai varbūt pie šī satraukuma, bailēm un arvien mainīgajiem ierobežojumiem esam jau pieraduši kā pie „jaunā normālā" („new normal")? Esam iemācījušies zoomot, atsevišķās jomās daudzkārt atliktā „attālinātā pieeja" beidzot ieviesta, varam pasūtīt sev interesējošās preces caur internetveikaliem, turklāt piegādes iespējas un sniegto pakalpojumu loks arvien pieaug. Tas viss toties iet rokrokā ar to, cik svarīgas un neaizvietojamas kļuvušas modernās tehnoloģijas un labs interneta pieslēgums (kas, tavu laimi!, Latvijā ir viens no ātrākajiem Eiropā).
Daudzi pavasari atminamies ar to, ka pēc pirmajiem apstiprinātajiem „Covid-19" gadījumiem Latvijā tika slēgtas robežas, un ieviestā ārkārtējā situācija nozīmēja to, ka pat ārā, brīvā dabā ejam ar bailēm. Tika iepirkti griķi un tualetes papīrs vairumā, cilvēki bija gatavi iebarikādēties un pārdzīvot. Iespējams, daļa nebija gatava tik „izstieptai" cīņai ar „Covid-19"; tā rādās, ka daudziem tas licis zaudēt modrību un bailes, kas savukārt ļāvis sabiedrībai sašķelties pretēji pārstāvētos uzskatos – ir vai nav tas kovids tik mells, kā to mālē?
Diemžēl situācija likusi ieviest stingrākus ierobežojumus 12 pašvaldībās, tostarp Varakļānu novadā, kur 45 saslimušo cilvēku skaits veido kumulatīvo rādītāju 1439,8 – šobrīd augstāko valstī -, tā ziņots lsm.lv. Salīdzinājumam – vidējā 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā ir 275,9. Lai gan Rīgas reģionu šobrīd varētu uzskatīt par kovida perēkli ar 2393 saslimušajiem, uz kopējā iedzīvotāju skaita rādītājs, acīmredzot, nav tik kumulatīvs, lai ieviestu stingrākus ierobežojumus.
Jau pavisam drīz, no 30. novembra, gaidāmi nākamie ierobežojumi – skolās jāno-
drošina 3 kvadrātmetru platība uz vienu skolēnu, un skolotājiem arī stundās jālieto sejas maskas, pretējā gadījumā mācības jāorganizē attālināti.
Nākotne rādīs, cik tālredzīgi esam bijuši, darījuši un kādas sekas no notiekošā radīsies ilgtermiņā. Eiropas līmenī tiek prognozēts bezdarba pieaugums jauniešu vidū, jo tiek apgrūtināta izglītības iegūšana, mazinās tās kvalitāte. Finanšu krīzi piedzīvojām pirms desmit gadiem, kad jauniešu bezdarbs ES pieauga par 10%, un tikai nesen, 2018. gadā, no tā izdevās atkopties jeb nokļūt pirmskrīzes bezdarba rādītājos. „Covid-19" pandēmijas izraisīta jauna plaša mēroga jauniešu bezdarba palielināšanās arī varētu turpināties desmit gadu vai pat ilgāk, lēš vācu ekonomists analītiķis Guntrams Volfs.
27.11.2020.