Sarīkojis eksāmenu un īsā laikā uzklausījis divus no četriem partiju nominētajiem premjera amata kandidātiem, Valsts prezidents Valdis Zatlers ceturtdien izšķīrās jaunās valdības veidošanu uzticēt „Jaunā laika" izvirzītajam līdzšinējam eiroparlamentārietim Valdim Dombrovskim, galveno uzsvaru liekot uz viņa kompetenci finanšu jomā un sadarbības pieredzi ar Eiropas finanšu institūcijām.
Īstenībā jau arī situācija valstī neļauj īpaši kavēties. Tāpat jau jaunās valdības veidošana, kā sola Dombrovskis, ilgs savas divas nedēļas. Pie tam tas vēl negarantē, ka pēc šīm divām nedēļām jauna valdība Latvijā būs. Jau tagad sākotnēji solītais sešu partiju atbalsts Dombrovska kandidatūrai (vēl viens no plusiem viņa labā) sāk šūpoties, un mēs varam kārtējo reizi pārliecināties, ka laikam nekas un neviens nespēs krasi mainīt līdzšinējās politiskās kultūras tradīcijas Latvijā. Lielos vilcienos visi it kā ir par to, ka jāpārvar politiskās un personiskās antipātijas un jāsāk strādā vienoti, taču, kad sākas runas par konkrētiem portfeļiem un personālijām, sākas ultimāti un kariņi. Politika pēc definīcijas ir kompromisu māksla. Diemžēl partijas bieži vien noslīkst savstarpējās ambīcijās, kas, par nožēlu, tiek stādītas augstāk pat par valsts likteni. Kas, piemēram, liedza līdz šim krīzes situācijā veidot tā saukto varavīksnes valdību, par ko vienubrīd tika tik ļoti diskutēts? Sen jau būtu atbildības jomas sadalījuši un ķērušies klāt pie reāliem darbiem, ko visi no valdības tik ļoti gaida. Pagaidām joprojām neesam tikuši tālāk par situācijas konstatāciju un to, ka valsts slīgst arvien lielākā krīzē. Var jau būt, ka – no vienas puses – ir pareizi, kā to dara Dombrovskis, skaidri un gaiši pateikt, ka Latvijai draud Īslandes liktenis, ja budžeta izdevumi netiks samazināti par vēl 700 miljoniem latu (un kurš var garantēt, ka tiem nākotnē nebūs jāpiepluso vēl kāds miljons), taču – no otras puses – ar fakta konstatāciju un priekšgājēju vainošanu vien naudas vairāk nekļūs. Tāpēc, šķiet, pareizs ir solis vēl pirms konkrētu ministriju vadoņu virzīšanas vienoties par valdības deklarācijā ierakstāmajiem virsuzdevumiem.
Bet eventuālā valdība, lai arī publiski izskanējušas tikai dažas personālijas, solās būt raiba. Kaut vai attiecībā uz vienu otru citplanētieti. No otras puses, ja neņem vērā personiskās rakstura īpašības (bez kā gan nevienā darbā iztikt nevar), svarīgākais tomēr ir un paliek profesionālisms, lai atkal, atbildot uz vitāli svarīgiem jautājumiem, nesanāk attraukt „nothing special". Tāpat par jauniem medību laukiem Rīgas domē ir paziņojis sešās valdībās neiztrūkstošais līdzšinējais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Pārsteigumu droši vien netrūks, bet valdības galvenais uzdevums tomēr ir un paliek izvest valsti no krīzes.
Autore: BAIBA MIGLONE