Kad tradicionāli 1. martā iedzīvotāji sāka iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam ienākumu deklarācijas par 2018. gadu, grūti bija paredzēt, ka tas raisīs tik lielu ažiotāžu un dvēseles pārdzīvojumus, jo daudzi pēkšņi atklāja, ka pirmo reizi dzīvē kļuvuši par nodokļa parādniekiem.
Vislielāko neizpratni raisīja fakts, ka parādā valstij ir palikuši arī vairāk nekā 6000 pensionāru. Taču pie tā, kā nu tagad atklājies, nav vainīga ne bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, ne veiktā nodokļu reforma, bet gan pieļautās kļūdas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodotajos datos par pensijām Valsts ieņēmumu dienestam.
Jā, tā ir bijis jau ne reizi vien, kad mūsdienu tehnoloģijas bezkaislīgi sarēķina visu, ko tām liek. Kādi dati, tādi arī parādi. Traģēdija no tā gan nav jātaisa. Viss jaunais jau nāk ar grūtībām. Lai atceramies preses abonentu datu digitalizāciju, kad savulaik pēc jauninājumu ieviešanas arī kāds laiks pagāja, kamēr nepilnības tika novērstas un visi abonenti interesējošo avīzi vai žurnālu saņēma to iznākšanas dienā. Arī e-recepšu un e-slimības lapu ieviešana sākumā nenoritēja tik gludi, kā bija cerēts. Un šo uzskaitījumu varētu turpināt vēl un vēl.
Bet, runājot par nodokļu reformu, tomēr gribētos uzteikt Danas Reiznieces-Ozolas drosmi par to, ka viņa atšķirībā no daudziem „sava amata brāļiem" – finanšu ministriem, stiprā dzimuma pārstāvjiem, izšķīrās par diferencētās nodokļa likmes ieviešanu.
Protams, var piekrist, ka reforma un iespējamie sarežģījumi, iesniedzot gada deklarāciju, bija jāskaidro tikpat uzstājīgi, kā to dara ātro kredītu piedāvātāji. Lai iedzīvotāji saprastu, ka nodokļu reforma ir veikta mazo algu saņēmēju interesēs. Ne velti vislielākie iepriekšējās finanšu ministres kritizētāji ir tieši lielo algu saņēmēji, kuri tagad salīdzinājumā ar pārējiem maksā par 3% vai vēl augstāku iedzīvotāju ienākuma nodokli (23 vai pat 31,4%).
Turpretī, ja alga „uz papīra" 2018. gadā vidēji mēnesī nepārsniedza 1667 eiro, ieguvums ir pat lielāks nekā līdz reformai piemērotais neapliekamais minimums. To katram nav grūti sarēķināt. Katrā ziņā dubultā nodoklis nevienam nav jāmaksā, jo piemaksas tiem, kam tās atklātas, ir saistītas ar piemēroto neapliekamo minimumu, no kura ienākuma nodoklis netiek maksāts vispār, bet kuru ir ļoti grūti precīzi prognozēt, pamatojoties uz nodokļa maksātāja pirmstaksācijas periodā gūtajiem ienākumiem, kuri var atšķirties no taksācijas gadā gūtajiem ienākumiem, kā to prakse ir arī parādījusi.
Priecē, ka vakar Saeima galīgajā lasījumā lēma par grozījumiem Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, lai novērstu nepilnības. Loģisks ir arī priekšlikums nodokļa piemaksu, ja tā nepārsniedz vienu eiro, neuzskatīt par nodokļa parādu.
22.03.2019.