Kas ir un kas nav izdevīgi, ko ir vērts un ko nav vērts audzēt – to bieži vien pārspriež zemnieki satiekoties. Arī intervijās daudzi stāsta, ka beigu beigās, ja neesi lielražotājs, tad saimniecība laukos – pieņemams dzīvesveids un hobijs, bet, sarēķinot ieguldījumus un ieņēmumus, labi, ja esi „pa nullēm".
Protams, visi atzīst, ka atspaids ir Eiropas Savienības (ES) atbalsta maksājumi, tikai Latvijai tie ir paši mazākie. Eh, ja būtu tā, kā attīstītākajās Eiropas valstīs, kur ES platībmaksājumu cipari ir krietni lielāki, tad visi justos iepriecināti.
Par to, lai tiešmaksājumi būtu godīgi sadalīti starp visām ES dalībvalstīm, turpina cīnīties lauksaimnieku virzītie interešu lobija veicēji – Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome un Zemnieku saeima. Tuvojoties lēmuma pieņemšanai par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020. gadam, to skaitā ES tiešmaksājumu iespējamo izlīdzināšanu, Latvijas lauksaimnieku organizācijas ir gatavas turpināt cīņu par Baltijas valstu lauksaimnieku tiesībām uz vienlīdzīgu konkurenci Eiropā. Novembrī zemnieki iecerējuši arī vērienīgu un neparastu Baltijas valstu protesta akciju.
Parakstu vākšanas akcijā līdz jūnija beigām visās Baltijas valstīs tika savākts ap 63 500 parakstu, no tiem Latvijā – 18 710. Visvairāk (ap 10 000) parakstu savākts tieši Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) reģionālajos birojos, pateicoties LLKC darbinieku aktivitātei, arī novados. Parakstu vākšanas akcija tomēr nav bijusi tā, kas dotu lielas cerības, ka mainīsies ES politika par labu mazajai Latvijai. Tikt uzklausītiem vēl nenozīmē, ka kādas citas valsts zemnieki atteiksies no savas daļas par labu mums.
Mēs parasti zinām savus ieņēmumus un atbilstīgi plānojam izdevumus, bet bieži vien izdevumu ir vairāk nekā ienākumu, un ne visu, pat ikdienišķi nepieciešamo, var atļauties, ja negribas iekļūt parādos. Tāpat ir ar mūsu kopējo mājvietu – Latviju. Mēs visi turpinām maksāt valsts parādus Starptautiskajam Valūtas fondam, bet par to, ko saņemam pretī, gribētu zināt vairāk. Saeima vakar pieņēma šā gada budžeta grozījumus, kuros prioritārajiem pasākumiem piešķirti papildu 88 miljoni latu. Prioritātēs iekļauta arī veselības aprūpe un sociālā sfēra, taču vajadzību ir tik daudz.
Tikmēr lauku saimnieki vairāk par ekonomikas ziņām klausās laika ziņas. Uz labāku laiku ražas novākšanai visi cer jau no augusta, bet sausās dienas, bez lietus, ir uz pirkstiem saskaitāmas. Lietainais laiks ir ietekmējis arī labības un kartupeļu kvalitāti, un izdevumu ailēs ir jāieraksta lielāki cipari par kaltes pakalpojumiem, par tehniku, arī – par ražas zudumiem.
Autore: IVETA ŠMUGĀ