Pa pelēkiem, pielijušiem ceļiem beidzot ir atnākusi atvasara. Spožie saules stari vēl rotaļājas dzeltensārtajās kļavu lapās. Vasara aiziet neatskatīdamās. Līdzi tā aiznes sapņus, cerības un arī sauli. Rudens jau klāt! Pirmdien pulksten 18.44 tas sāka iekrāsot koku lapas. Es vēl dzīvoju vasarā, jo nevēlos rudeni ielaist sirdī.
Vai dzirdat? Dzērves kliedz atvadu dziesmu. Nošvīkst spārni. Pagaidiet, varbūt kāds vēlas lidot jums līdzi zelta rudenī. Kāds noteikti teiks, ka tas nav iespējams, bet, ja kaut ko ļoti vēlas, tas piepildās. Es vēlējos rudzupuķes septembrī, un tas piepildījās! Vajag tikai ticēt, un brīnumi noteikti notiks.
Arvien biežāk ir dzirdamas negatīvas ziņas par to, kas notiek gan pie mums, Latvijā, gan pasaulē. Gribot negribot ir jādomā – kas notiek ar pasauli? Tik daudz slepkavību, karš Gruzijā, apšaude Somijas skolā, ledāju straujā izkušana… Vai tiešām ir gaidāms pasaules gals? Varbūt labāk nedomāt par to, bet dzīvot un izmantot katru iespēju, kas tiek dota. Brīžiem paliek bail, jo neviens jau nevar paredzēt, kā būs rīt.
Šī nedēļa aizlidoja vēja spārniem. Katram madonietim otrdien bija iespēja izdarīt labu darbu – ziedot asinis. Šoreiz donoru kustības aicinājumam atsaucās 72 cilvēki. Iespējams, tas ir labs pamudinājums nākamreiz šim pulciņam pievienoties arī tev.
Joprojām Latvijas iedzīvotāji gatavojas valsts 90. gadadienas svinībām. Pašlaik tiek veidots jubilejas albums. Tajā būs Latvijas pagātne, šodiena un nākotne. Visiem ir iespēja to nosūtīt albuma redaktorei. Ticība, cerība, mīlestība ir trīssavienība, spēks, kas pastāvēs mūžīgi, ja vien cilvēks to ielaidīs savā sirdī. Apvienojot šīs lietas un pieliekot klāt draudzību, cieņu un darbu, iedegsimies par Latviju, par savu dzimteni!
Katrs šīs nedēļas rīts ir bijis saules pieliets, tā izkliedēja biezo miglu, kas gūlās pāri pļavām. Zeme nosarmojusi balta. Salnas. Vēl daudz darbu, lai sagatavotos drēgnajiem rudens vakariem, kad tumsa pārklāj zemi un pelēkā migla ietin sirdi. Vasara aiziet neatskatīdamās, bet mēs katrs varam nospodrināt zelta gabaliņu, kas sirdī, un no tā iedegt cerību gaismiņu par gaišāku nākotni.
Ja vēlaties, lidojiet līdzi dzērvēm, bet pavasarī atgriezieties, jo jūs noteikti kādam esat ļoti vajadzīgi. Atveriet logus un ielaidiet pelēkajā ikdienā atvasaru. Ticiet – un tas noteikti piepildīsies!
Autore: AGRITA NUSBAUMA