Otrdien no Uzņēmumu reģistra beidzot tika izslēgta bēdīgi slavenā „Banka Baltija". Neticami, bet šāds lēmums pieņemts tikai tagad – gandrīz 23 gadus pēc tam, kad Latvijas Saimnieciskā tiesa 1995. gada jūnijā to bija atzinusi par maksātnespējīgu.
Pēc Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas šāgada 22. marta lēmuma, ka ir pabeigta „Bankas Baltija" bankrota procedūra un izbeigts bankas maksātnespējas process, ar nožēlu varam konstatēt, ka valsts tā arī nespēs atgūt nenomaksātos nodokļus vairāk nekā 6 miljonu eiro apmērā. Tāpat neatmaksāti gandrīz 86 000 noguldītāju paliks 193 miljoni latu jeb 274 miljoni eiro.
Apbrīnojami, ka „Banka Baltija" darbojusies vien dažus gadus un padarījusi nelaimīgas daudzas ģimenes, bet bankrota izbeigšanas procedūra prasījusi vairākus gadu desmitus.
Pieļauju, ka jaunajai paaudzei „Bankas Baltija" vārds neko daudz neizsaka, ja nu vienīgi dzirdēts no vecāku un vecvecāku nostāstiem. Toreiz jau šīs vienas no lielākajām bankām krahs ar ļoti plašu filiāļu tīklu visā Latvijā skāra teju vai katru ģimeni. Naudu zaudēja ne vien iedzīvotāji, bet arī uzņēmumi un pat valsts un pašvaldības iestādes.
Turklāt uz „Bankas Baltija" izmestās makšķeres par lielo peļņu uzķērās ne vien augstu procentu tīkotāji, bet daudziem visā Latvijas teritorijā tā bija vienīgā banka, kur saimnieciskās darbības veikšanai atvērt norēķinu kontus. Interesanti, ka tāda bija pat valsts politika, ka tajos rajonu centros, kur darbojās „Bankas Baltija" filiāle, valsts un pašvaldību iestādēm atvērt kontus citu banku filiālēs nemaz neļāva, bet tad, kad tās naudu zaudēja, neviens šos zaudējumus nekompensēja, valdība no savas atbildības norobežojās.
Toreiz, kad vēl nepastāvēja garantēto noguldījumu sistēma, tā visiem bija jauna pieredze. Tikai retais kaut ko tādu varēja iedomāties, ka, uzticot savu naudu bankai, to vienā mirklī var arī zaudēt uz neatgriešanos. Cilvēki vēl ilgi nevarēja noticēt, ka par naudu „Bankā Baltija", kā to ieteica arī pazīstamais astrologs Pāvels Globa, ir vienkārši jāaizmirst, un turpināja cerēt uz brīnumu.
Šajos gados esam piedzīvojuši arī citas banku krīzes, kas vairs nav bijušas tik sāpīgas, jo vismaz noguldījumi līdz 100 000 eiro tiek atmaksāti. Taču daļa cilvēku toreiz pārdzīvoto šoku nav aizmirsuši, tāpēc savu naudu bankām nemaz neuztic un uzkrājumus nebaltām dienām glabā zeķē.
Iedzīvotāju uzticību bankām nav vairojuši arī pēdējie notikumi ap ABLV un citām bankām, kurās ir liels nerezidentu īpatsvars un kuras apkalpo tā saucamās čaulas kompānijas, tāpat arī pret LB prezidentu Ilmāru Rimšēviču uzsāktais kriminālprocess. Diemžēl attiecībā uz viņu joprojām ir ļoti daudz neskaidrību.
06.04.2018.